Atceries par skaitītāju rādījumiem: kā nepārmaksāt par ūdeni

Dodoties ilgstošā atvaļinājumā uz ārzemēm vai vasarnīcu, neaizmirstiet savlaicīgi iesniegt ūdens patēriņa skaitītāja rādījumus. Citādi, atgriežoties mājās, jūs var gaidīt nepatīkams pārsteigums: neticami liels rēķins par ūdens patēriņu. „Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) skaidro, kas jāņem vērā cilvēkiem, kas uz ilgāku laiku atstāj savu dzīvokli.

Svarīgi atcerēties par savlaicīgu ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu iesniegšanu. Aizmāršīgi mēdz būt ne tikai atpūtnieki, bet arī tie, kas dodas peļņā uz ārzemēm un ilgstoši nedzīvo savā mājoklī. Dažreiz neskaidrības ar maksājumiem rodas arī jaunajiem dzīvokļu īpašniekiem: atnāk pirmais rēķins, bet tur – trīsciparu skaitlis par ūdens patēriņu. Ir arī vienkārši bezrūpīgi iedzīvotāji – par ko uztraukties, ja vienu vai divus mēnešus ūdens nav lietots? Bet, ja mājas apsaimniekotājs par dzīvokļa īpašnieka prombūtni nav savlaicīgi informēts, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem* pārvaldniekam ir jāaprēķina mājas ūdens korekcija tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri nav iesnieguši rādījumus vismaz 3 mēnešus pēc kārtas, kā arī tiem, kuri savos dzīvokļos skaitītājus nav uzstādījuši vai savlaicīgi verificējuši, informējot par to mājas apsaimniekotāju. Skaidrojam, kāpēc.

Kas maksās, ja nopirkts dzīvoklis ar parādiem par ūdeni?

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8. pantu dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā. Dzīvokļa īpašnieks savu īpašnieka statusu iegūst ar brīdi, kad īpašums uz tā vārda reģistrēts zemesgrāmatā, tādējādi arī iegūstot dzīvokļa īpašniekam normatīvajos aktos noteiktās tiesības un pienākumus, tostarp iesniegt dzīvoklī uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju (turpmāk – ŪPS) rādījumus un veikt norēķinus ar dzīvojamās mājas pārvaldnieku un citiem pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta nosacījumiem dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumiem un par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, neatkarīgi no tā ir/nav noslēgts pārvaldīšanas līgums ar pārvaldnieku (šajā gadījumā – RNP). Tādējādi īpašuma iegūšana ne tikai īpašniekam piešķir tiesības, bet arī uzliek pienākumus un atbildību.

Tāpēc, iegādājoties dzīvokli, vispirms jāpārliecinās, kāda ir tā bilance, vai iepriekšējais īpašnieks regulāri un savlaicīgi apmaksājis rēķinus par dzīvokli, kā arī vai par dzīvokļa īpašumu nav izveidojies parāds.

Jānoskaidro, cik sen dzīvoklī mainīti ūdens skaitītāji, kad pēdējo reizi iesniegti skaitītāju rādījumi un kāds ir iesniegto rādījumu un veikto maksājumu apmērs. Jāpārliecinās, vai ūdens skaitītāju verifikācijas termiņš gadījumā netuvojas beigām – varbūt jau pat ir beidzies. RNP gadījumā to ir ļoti vienkārši pārbaudīt – ikmēneša rēķinos (ja rēķins tiek saņemts elektroniski, tad www.e-parvaldnieks.lv) skaitītāju verifikācijas termiņš ir norādīts – atliekt tikai lūgt dzīvokļa īpašnieku aktuālo rēķinu uzrādīt. Tā var pārliecināties gan par veiktajiem maksājumiem par dzīvokli, noskaidrojot, ir vai nav parāds par dzīvokli, kā arī noskaidrot skaitītāju verifikācijas termiņu, ja tādi ir uzstādīti.

Dzīvokļa iemītnieki devušies atvaļinājumā, ūdens nav lietots, rādījumi nav iesniegti

Maksa par ūdens patēriņu dzīvokļa īpašniekam tiek aprēķināta atbilstoši Ministru kabineta 09.12.2008. noteikumu Nr. 1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu" nosacījumiem.

Noteikumu 28. punkts nosaka – ja prombūtnes dēļ dzīvokli neizmanto neviena persona un dzīvokļa īpašnieks nevar iesniegt informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu/-iem, nevar veikt ūdens patēriņa skaitītāja verificēšanu vai nodrošināt pārvaldniekam iespēju veikt attiecīgajā dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi, dzīvokļa īpašniekam par to iepriekš jāinformē pārvaldnieks. Dzīvokļa īpašniekam pirms prombūtnes nepieciešams iesniegt jebkurā RNP Klientu apkalpošanas centrā speciāli izstrādātu iesniegumu par personas prombūtni.

Kā var iesniegt ūdens patēriņa rādījumus distancēti?

Savukārt, ja prombūtnes laikā ŪPS rādījumi RNP tiek iesniegti, norādot 0 m3 patēriņu (ja faktiski dzīvokļa īpašumā ūdens nav lietots), Iesnieguma noformēšana nav nepieciešama. Tā kā informācija par prombūtni savlaicīgi netika sniegta, dzīvokļa īpašniekam bija pienākums iesniegt ŪPS rādījumus, neskatoties uz prombūtni. Turklāt ŪPS rādījumus var iesniegt arī kāda citai dzīvoklī deklarēta persona.

 ŪPS rādījumus iespējams iesniegt kādā no šiem veidiem:

• elektroniski – bezmaksas pašapkalpošanās vortālā www.e-parvaldnieks.lv (pieejama arī vortāla mobilā versija);
• nosūtot SMS   
• (plašāka informācija: www.rnparvaldnieks.lv );
• Rīgas klientu centrā Brīvības ielā 49/53, Rīgā 1. stāvā, ievadot datus skaitītāju rādījumu nodošanas terminālī, līdzi ņemot ikmēneša rēķinu aizpildītu veidlapu (ikmēneša pakalpojumu rēķina apakšējā daļa);
• iemetot ŪPS rādījumu nodošanai paredzētajā kastītē piesaistītajā RNP iecirknī.

 Kas notiek, ja ilgstoši nav iesniegti ūdens patēriņa rādījumi?

Paskaidrojam, ka saskaņā ar Noteikumu 29. punktā noteikto – ja dzīvokļa īpašnieks nav iesniedzis informāciju par ŪPS rādījumiem, tad aprēķins par ūdens patēriņu atsevišķajam īpašumam tiek veikts, ņemot vērā konkrētā atsevišķā īpašuma vidējo ūdens patēriņu par pēdējiem trim mēnešiem, bet ne ilgāk kā trīs mēnešus pēc kārtas. Savukārt atbilstoši Noteikumu 19.1 punkta nosacījumiem – ūdens patēriņa starpību sadala atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam starp šādiem dzīvokļu īpašniekiem (ja tādi ir dzīvojamajā mājā):

• 19.1 1. kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas;
• 19.1 2. kuru atsevišķajos īpašumos ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti;
• 19.1 3. kuri atkārtoti nav ļāvuši pārvaldniekam veikt savā dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi, ja pārvaldnieks par šādas pārbaudes veikšanu rakstiski paziņojis vismaz nedēļu iepriekš, nosūtot paziņojumu uz dzīvokļa īpašumu, kurā plānota skaitītāju pārbaude;
• 19.1 4. kuru dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudē konstatēts, ka ūdens patēriņa skaitītāji ir bojāti, tie nav noplombēti, to plombējums ir bojāts vai tie nav verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām.

Un tieši starp šiem noteikumos norādītajiem dzīvokļu īpašniekiem tiek sadalīti maksājumi par visas mājas „lieko ūdeni”. Tātad, ja mājā dzīvo negodprātīgi iedzīvotāji, piemēram, tādi, kas “zog” ūdeni, ietekmējot skaitītāju rādījumus, mājas ūdens skaitītāja rādījumi un dzīvokļos esošo skaitītāju rādījumu kopsumma atšķirsies.

Vai iespējams „norakstīt” lielu rēķinu, ja rādījumi iesniegti vēlāk?

Pildot dzīvojamo māju pārvaldīšanas uzdevumu, RNP pret visiem klientiem ievēro vienlīdzīgas attieksmes principu, tādējādi tā nav tiesīga piemērot dzīvokļa īpašniekam citu pakalpojumu aprēķinu metodiku. Ņemot vērā to, ka par dzīvojamajā mājā nodrošinātajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem RNP norēķinus ar SIA „Rīgas ūdens” veic katru mēnesi, dzīvokļa īpašniekam aprēķinātās ūdens patēriņa maksas pārrēķinu iespējams veikt tikai ar dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanu – pieņemot dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par pārrēķina veikšanu un tā rezultātā radušos izdevumu apmaksas kārtību (piemēram, izmaksas sadalot starp visiem dzīvokļu īpašniekiem vienādās daļās).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma normām lēmumu iespējams pieņemt ne tikai sasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, bet arī aptaujas veidā, plašāka informācija par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtību un formu (t. sk. kopsapulces protokolu un aptaujas veidlapu paraugi) pieejama RNP interneta vietnē www.rnparvaldnieks.lv sadaļā “KLIENTIEM – KOPĪBAS LĒMUMU PIEŅEMŠANA”.  

Lēmums jānoformē atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajām prasībām un jāiesniedz jebkurā RNP klientu apkalpošanas centrā. 

Maksājumi uz nomaksu

Papildus informējam, ka Dzīvokļa īpašniekam iespējams noslēgt ar RNP izlīgumu par parāda pakāpenisku apmaksuuz laiku līdz astoņpadsmit mēnešiem. Izlīguma slēgšana notiek saskaņā ar RNP noteikto vienoto kārtību – noslēdzot Izlīgumu, tiek apturēts turpmākais līgumsoda un likumisko procentu aprēķins, kā arī iespējams iepriekšējā periodā aprēķinātā līgumsoda un likumisko procentu samazinājums atbilstoši tam, cik īsā laika posmā parāds tiek nomaksāts. Proti, ja:  

• nekavējoties tiek apmaksāts viss pamatparāds un 10% no aprēķinātā līgumsoda un likumiskajiem procentiem, tad līgumsods un likumiskie procenti tiek dzēsti 90% apmērā (ar aktuālo pamatparāda un nokavējuma procentu apmēru maksājuma veikšanas dienā iespējams iepazīties vortālā www.e-parvaldnieks.lv (sadaļā Mani maksājumi) vai zvanot uz RNP vienoto informatīvo tālruni: 8900, pēc maksājuma veikšanas lūdzam atsūtīt uz elektroniskā pasta adresi rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv maksājumu apliecinošu dokumentu un lūgumu dzēst 90% no aprēķinātā līgumsoda un likumiskajiem procentiem);  
• ja Izlīgums tiek slēgts uz laiku līdz sešiem mēnešiem, tad aprēķināto līgumsodu un likumiskos procentus samazina par 60%;
• ja Izlīgums tiek slēgts uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, tad aprēķināto līgumsodu un likumiskos procentus samazina par 50%;
• ja Izlīgums tiek slēgts uz laiku no viena gada līdz astoņpadsmit mēnešiem, tad aprēķināto līgumsodu un likumiskos procentus samazina par 40%.  

Lai noslēgtu Izlīgumu, dzīvokļa īpašniekam vai viņa pilnvarotajai personai personīgi jāvēršas jebkurā RNP Klientu apkalpošanas centrā (adreses un darbalaiki pieejami interneta vietnē www.rnparvaldnieks.lv, līdzi ņemot īpašuma tiesību un personas identitāti apliecinošus dokumentus (pilnvarotajai personai – arī notariāli apstiprinātu pilnvaru).

Kā redzams, visas šīs procedūras ir laikietilpīgas, tāpēc labāk līdz tām nenonākt un iesniegt rādījumus savlaicīgi. It īpaši, ja internets (un reizē ar to arī  RNP bezmaksas pašapkalpošanās vortāls www.e-parvaldnieks.lv) pieejams gandrīz jebkurā pasaules malā.