VNĪ: RŠV Terehova noslēdzas apjomīgi infrastruktūras uzlabošanas darbi

Lielākajā robežšķērsošanas vietā (RŠV) uz Latvijas - Krievijas robežas - RŠV "Terehova" - noslēgumam tuvojas apjomīgi infrastruktūras uzlabošanas darbi, tostarp ir modernizēta apkures sistēma, inženiersistēmas, kā arī gandrīz visā teritorijā atjaunots asfalta segums. Darbi veikti modernizācijas otrā posma ietvaros, kas paredz uz Latvijas - Krievijas robežas strādājošo kontroles dienestu darba apstākļu uzlabošanu, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

"Terehovas RŠV modernizācija paredz efektīvas kontroles nodrošināšanu, labiekārtotu vidi robežšķērsotājiem ātrai un ērtai robežas šķērsošanai un mūsdienīgus darba apstākļus robežkontroles dienestu darbiniekiem. Šogad, piemērojoties izmaiņām uz Latvijas - Krievijas robežas strādājošo kontroles dienestu darba organizācijā un šā brīža prioritātēm, nodrošinot Latvijas un ES drošību un interešu aizsardzību, mainījām modernizācijas otrajā posmā iekļautos darbus. Kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi pārskatījām prioritātes, fokusējoties uz pasākumiem, kas ir pašlaik nepieciešamākie un efektīvākie, sniegs lielāko ieguvu ilgtermiņā un ļaus maksimāli lietderīgi izmantot piešķirto granta programmas finansējumu," skaidro Gavrilova.

RŠV "Terehova" ir atjaunots asfalta segums vairāk nekā 22 tūkstošu kvadrātmetru platībā un veikta seguma horizontālā marķēšana, nomainīti lietus ūdens kanalizācijas konstruktīvie elementi. Asfalta nomaiņa nelielā platībā (aptuveni 400 kvadrātmetru) tiks pabeigta pavasarī, kad iestāsies labvēlīgi laika apstākļi.

Savukārt apkures sistēmas pārbūves laikā nomainīti divi katli, no kuriem viens ir granulu katls, otrs ir granulu/malkas apkures katls, ir uzstādītas granulu uzglabāšanas tvertnes (silosi), automātiskā vadības sistēma un pārbūvēti skursteņi. Tādējādi siltuma nodrošināšana ir kļuvusi modernāka un energoefektīvāka. Katlu mājas pārbūves darbiem ir dalīts finansējums. Projektēšanai un iekārtām izlietots RŠV "Terehova" modernizācijas pirmajam posmam piesaistītais un ietaupītais finansējums, savukārt iekārtu uzstādīšanas būvdarbiem, būvuzraudzībai un autoruzraudzībai izlietots modernizācijas otrajam posmam piesaistītais Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta finansējums. Tāpat RŠV teritorijā plānots nomainīt dziļurbuma sūkņus, sakārtot un pilnveidot elektroapgādes sistēmu, uz joslām izvietotos kontroles paviljonus aprīkot ar ventilāciju. Katlu mājas rekonstrukcija tiks pabeigta šogad, savukārt pārējie darbi - līdz 2024.gada pavasarim.

"RŠV "Terehova" modernizācijas plāni tika veidoti aptuveni pirms pieciem gadiem, balstoties uz tā brīža aplēsēm par robežšķērsošanas vietas prognozēto noslodzi. Pēdējo gadu ģeopolitiskie satricinājumi jau tagad rada izmaiņas gan preču piegādes ķēdēs, gan pasažieru plūsmās, un, iespējams, nākotnē šīs pārmaiņas varētu kļūt tikai lielākas. Tas savukārt lika pārvērtēt projekta otrās kārtas īstenošanai nepieciešamo ieguldījumu lietderību, atbilstoši situācijas izmaiņām prioritizējot arī veicamos pasākumus robežšķērsošanas vietas infrastruktūras uzlabošanai," norāda Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Pieņemot lēmumus, tika ņemts vērā arī fakts, ka būvdarbu un būvniecības materiālu sadārdzināšanās dēļ tika prognozēta teju divkārša izmaksu palielināšanās un iepriekš plānotās piebūves - rokas bagāžas pārbaudes termināļa - būvniecībai papildus būtu nepieciešams atrast aptuveni 0,8 miljonus eiro.

Ievērojot visus minētos apstākļus - izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā, kontroles dienestu prioritātes, prognozētās pārmaiņas kravu un pasažieru plūsmās, būvdarbu sadārdzināšanos, pēc konsultācijām ar dienestiem, kuri veic robežkontroli, un EEZ finanšu instrumenta granta piešķīrējiem kā racionālākais risinājums tika pieņemts lēmums pārplānot projektu, atliekot iepriekš iecerēto rokas bagāžas pārbaudes termināļa būvniecību, un pārtraukt 2022.gadā noslēgto līgumu ar izvēlēto būvnieku SIA "Pillar Contractor".

VNĪ noslēgtās vispārējās vienošanās ietvaros tika izsludinātas vairākas cenu aptaujas identificētajiem jaunajiem darbiem. Saimnieciski izdevīgākos piedāvājumus apkures sistēmas modernizācijai un automatizācijai, inženierkomunikāciju sistēmas modernizācijai un asfalta seguma atjaunošanai iesniedza SIA "Hagberg Construction". Visu līgumu kopējā summa ir aptuveni 1,2 miljoni eiro (bez PVN).

Par RŠV "Terehova" modernizāciju

RŠV "Terehova" modernizācijas projekts tiek īstenots vairākos posmos, nepārtraucot kontroles dienestu darbu. Kopējie ieguldījumi RŠV "Terehova" modernizācijā ir 10,19 miljoni eiro (bez PVN).

RŠV "Terehova" modernizācijas projekta pirmā posma lielākais darbu apjoms īstenots līdz 2022.gadam. Tā ietvaros tika uzbūvēta jauna muitas kontroles ēka padziļinātu pārbaužu veikšanai, veikta darba vietu pielāgošana, pārbūvēti un paplašināti seši kontroles paviljoni un nojumes. Nojumes tika aprīkotas ar elektroniskām zīmēm, kas sastrēgumstundās ļauj operatīvi mainīt joslu apzīmējumu. Tāpat tika pārbūvēta lietus ūdens kanalizācija, siltumapgāde, elektroapgāde un sakaru tīkli, uzlabots apgaismojums visā teritorijā, veikta attīrīšanas iekārtu pārbūve, atsevišķos posmos uzlabota asfalta seguma kvalitāte. Projekta kopējās izmaksas sasniedza 8,35 miljonus eiro (bez PVN). Modernizācijas pirmais posms tika īstenots Pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam līdzfinansētā projekta "Robežšķērsošanas vietas "Terehova-Burački" attīstība" ietvaros. Šobrīd tiek pabeigti RŠV Terehova modernizācijas projekta pirmā posma ietvaros uzsāktie katlu mājas pārbūves darbi.

Modernizācijas projekta otrais posms tiek finansēts no EEZ finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana", īstenojot projektu "Ekonomisko noziegumu novēršana un apkarošana robežšķērsošanas vietā "Terehova"". Ieguldījumi otrā posma darbos ir 1,4 miljoni eiro (bez PVN), no tā EEZ finanšu instrumenta finansējums ir 85% un nacionālais līdzfinansējums 15%. Sākotnēji šā posma ietvaros bija paredzēts izbūvēt termināli pasažieru bagāžas kontrolei un modernizēt administratīvās ēkas inženierkomunikācijas. 2023.gadā tika pieņemts lēmums projektā realizēt katlu mājas modernizācijas darbus, uzlabot inženierkomunikācijas un atjaunot asfalta segumu.

Par VAS "Valsts nekustamie īpašumi"

VNĪ sekmīgi īsteno 34 valsts nozīmes projektus, no kuriem 14 atrodas būvniecības stadijā. Projektu kopējais īstenošanas budžets ir vairāk nekā 399 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 419 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1049 ēkas 0,98 milj. kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 585 ha platībā, un 3385 zemes īpašumiem ar kopējo platību 937 ha. VNĪ ir viens no 17 Latvijas uzņēmumiem, kas 2023.gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta "Ilgtspējas indeksa" vērtējumā saņēma augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.