Aizputes ūdenstorņa pārbūve

Ideja jau aptuveni desmit gadus neizmantoto ūdenstorni pārvērst par tūrisma objektu Aizputes novada domes Attīstības nodaļas projektu vadītājai Guntai Butrimai radusies jau pirms kāda laika. "Staigāju pa Aizputi un secināju, ka mums ir daudz interesantu objektu," viņa stāsta. Pēc laika atbraukuši pārstāvji no Kurzemes plānošanas reģiona un stāstījuši par iespējām piesaistīt finansējumu industriālā mantojuma objektiem, kā tiltiem, dzirnavām un tamlīdzīgi. "Ūdenstornis nav kultūras piemineklis, lai arī celts 1960. gadā un ir pirmais padomju laika būvniecības objekts," piebilst G. Butrima. Tas savu funkciju pildīja 50 gadu. 

2009. gadā realizējot ūdenssaimniecības sakārtošanas projektu, izveidoti rezervuāri un tornis izslēgts no kopējās ūdensapgādes sistēmas. To sāka plosīt laika zobs. Pēdējos gados tas jau bija kļuvis bīstams apkārtējiem, tādēļ vajadzēja meklēt risinājumu, ko ar to iesākt. Tika aprēķināts, ka nojaukšana izmaksātu tikpat, cik pārvēršana par tūrisma apskates objektu. "Tā kā tornis atrodas ūdenssaimniecības aizsardzības zonā un apkārt ir mājas, to nedrīkst spridzināt," paskaidro G. Butrima. "Tā arī pamazām izlēmām, ka jāsāk attīstīt."

Aizputes novads izmantojis iespēju kā partneris piedalīties Kurzemes plānošanas reģiona izstrādātajā Latvijas un Igaunijas pārrobežu projektā par industriālā mantojuma atdzīvināšanu tūrisma attīstībai. Ūdenstorņa sakārtošanai programmā iegūstamais finansējums ir 40 tūkstoši eiro, lielāko daļu izdevumu – 160 tūkstošus eiro – pašvaldība sedz no sava maka. 

"Tomēr nolēmām, ka tas mūs interesē, jo tuvākajā apkārtnē apmeklētājiem pieejams ūdenstornis ir tikai Liepājā," norāda projektu vadītāja. Paša ūdenstorņa augstums ir 27 metri, bet apmeklētāji uz pilsētu varēs nolūkoties no 21 metra augstuma. Ko tieši tur varēs redzēt, G. Butrima pagaidām nevar pateikt, jo drošības apsvērumu dēļ šajā vietā pagaidām nav bijusi. Lai nokļūtu ūdenstorņa augšā, apmeklētājiem būs nepieciešams pārvarēt fiziski grūtu kāpienu pa tehniskajām kāpnēm.