Rīgas pašvaldība atjaunos rotaļu laukumus piecos bērnudārzos

Neviens būvlaukums neiztiek bez betona, koksnes, metāla, ģipša paneļu, eļļas, ķimikāliju, siltinājuma, apdares un citu būvniecības materiālu atgriezumiem un pārpalikumiem, kuri neizbēgami rodas būvniecības gaitā. Lielākoties šādi pārpalikumi tiek uzskatīti par atkritumiem, kuru vieta ir atkritumu poligonos, un diemžēl vien retais apzinās, ka tas ir reāls resurss un iespēja krietni ietaupīt. Lai gan šī apziņa Latvijā tiek lēnām kultivēta, ir nopietni jādomā, kā radīt apstākļus, kas motivētu atkritumu radītājus šķirot, bet atkritumu apsaimniekotājus - pārstrādāt ne tikai populārākos, bet arī ne tik plaši izmantojamus atkritumu veidus, turklāt valsts iesaiste procesā ir vairāk nekā nepieciešama, uzskata "Bonava Latvija" ražošanas vadītājs Mārtiņš Pogulis.

Ekoloģiskās pēdas samazināšana lielos apmēros

Nav noslēpums, ka nešķirotiem un pēc tam poligonā apglabātiem būvniecības atkritumiem ir krietni augstāks emisiju koeficients nekā šķirotiem un otrreizēji pārstrādātiem atkritumiem, jo nešķiroti būvniecības atkritumi, sadaloties anaerobos apstākļos, izdala metānu un oglekļa dioksīdu. Metāns ir īpaši spēcīgs siltumnīcefekta gāzes emisiju veicinātājs. Turklāt nešķirotie atkritumi var saturēt bīstamus materiālus, kas izdala toksiskas vielas, piesārņo augsni un ūdeni. Tāpēc, lai neradītu papildu piesārņojuma slogu gan vietējai videi, gan globāli klimatam kopumā, tie maksimāli jāšķiro. Tiesa, lūkojoties Latvijas mērogā, šādas uz ilgtspēju orientētas aktivitātes būvniecības jomā ir atkarīgas lielākoties no paša būvnieka godaprāta un entuziasma, jo būvniecības nozares uzraugošās institūcijas šim jautājumam nepievērš pastiprinātu uzmanību - galvenais, lai būvlaukumos tiktu nodrošināta atkritumu savākšana un bīstamo atkritumu nošķiršana un nodošana utilizācijai.

"Šķirošanas prakses ieviešana būvobjektā ir būtisks solis pretī ilgtspējīgai un atbildīgai būvniecībai un tā ir mūsu pārliecība, tomēr tādu kā mēs Latvijā nav daudz. Būvniecībā gluži tāpat kā lielākajā daļā sabiedrības paradumu maiņa noris lēni, ja neviens nepiespiež vai, gluži pretēji, - nemotivē pozitīvi. Mēs esam iesaistījušies iniciatīvā Science Based Target, kuras dalībnieki - uzņēmumi no visas pasaules - apņemas veikt izmaiņas savā darbībā, lai samazinātu siltumnīcas efektu veidojošo gāzu izmešu apjomu un palīdzētu sasniegt iniciatīvas mērķi - ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija. Latvijā gan esam vieni no retajiem, bet ceram, ka ar savu rīcību rādām piemēru un iedrošinām citus būvniekus paspert pāris soļus ārpus savas komforta zonas. Dienas beigās tas ne tikai nāks videi par labu, bet arī ļaus ietaupīt," pauž "Bonava Latvija" ražošanas vadītājs Mārtiņš Pogulis. Viņš prognozē, ka, tehnoloģijām attīstoties, arvien biežāk un vairāk atkritumiem tiks atrasts otrreizējs pielietojums, kas veicinās patiešām ilgtspējīgu projektu attīstību.

Viens šāviens - daudz zaķu

Nešķiroti būvatkritumi nonāk atkritumu poligonos, kas ir dabai visnedraudzīgākais atkritumu apsaimniekošanas veids. Savukārt šķirotus būvatkritumus ir iespējams pārstrādāt un izmantot atkārtoti, tādējādi tie vairs nav atkritumi, bet gan jauns resurss. "Piemēram, siltinot ēkas, uz vienu ēku sakrājas vidēji 50 kubikmetru putuplasta atgriezumu. Ja mēs tos izmestu atkritumos, tās būtu 3,4 tonnas CO2 emisiju un 1500 eiro izmaksas. Taču mēs putuplasta atgriezumus šķirojam un atdodam pārstrādei uzņēmumam, kas tos izmanto estrich grīdu maisījumā. Šo pašu grīdu maisījumu pēc tam izmantojam, būvējot savas ēkas. Tā nodrošinām aprites ekonomiku būvlaukumā - samazinām ražošanas atkritumus, nodrošinām to otrreizēju pārstrādi un izmantojam vēlreiz cita materiāla veidolā," "Bonava Latvija" pieredzē dalās ražošanas vadītājs Mārtiņš Pogulis, piebilstot, ka sistemātiska atkritumu šķirošana būvlaukumā palīdz arī uzturēt kārtību un samazina darba zonas piesārņojumu, savukārt tīrs un kārtīgs būvlaukums ir drošāks un patīkamāks darbiniekiem.

Mārtiņš Pogulis pārliecināts, ka, lielākoties, no būvatkritumu šķirošanas būvniekus attur priekšstats, ka materiālu šķirošana ir sarežģīta. Proti, materiālu būvlaukumā ir daudz un dažādi, atkritumu apjomi - lieli, bet vieta, lai izvietotu atkritumu šķirošanas konteinerus, - ierobežota, kā arī jāņem vērā šķirošanas infrastruktūras izveidei un uzturēšanai nepieciešamās izmaksas. Tāpat ikviens apzinās, cik liela nozīme ir darbinieku iesaistei - ja darbinieki nebūs informēti un motivēti, šķirošanas efektivitāte būs zema. "Lai gan sākotnēji varētu šķist, ka šķirot būvatkritumus ir dārgi un sarežģīti, tas nebūt tā nav. Līdzko ir iedibināta sistēma un ir sākts nošķirot viena veida materiāla pārpalikumus, ieviest vēl kaut kā cita šķirošanu ir viegli, jo darbiniekiem jau ir pazīstams mehānisms, kā šīs darbības veikt. Piemēram, mēs kopš pagājušā gada visos būvlaukumos esam ieviesuši un uzlabojuši būvniecības atkritumu šķirošanu, atsevišķi šķirojot iepakojumus, būvniecības atkritumus, putuplasta atgriezumus, betonu un ķieģeļus, koka paletes, kokmateriālu atgriezumus un bīstamos atkritumus. Tos nododam tālākai pārstrādei atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kuri tos vēlreiz pāršķiro un pēc iespējas nodrošina otrreizēju izmantošanu vai atbilstošu apstrādi," stāsta M. Pogulis.

Valsts iesaiste - vitāli nepieciešama

Ilgtspējīgas būvniecības nozares veidošana nav un nevar būt uzdevums tikai būvniekiem. Valsts iesaiste ir akūti nepieciešama, lai ekonomiski motivētu būvniekus uz videi draudzīgāku risinājumu un būvniecības prakšu ieviešanu būvobjektos, uzskata Mārtiņš Pogulis. "Būvniecības atkritumu apjoms krietni atšķiras no projekta uz projektu, bet to veidi gan ir lielākoties vienādi - putuplasta un kokmateriālu atgriezumi, koka paletes, betons, bīstamie atkritumi un tie būvniecības atkritumi, kurus īsti nav iespējams sašķirot un nodot atkārtotai pārstrādei, piemēram, rīģipša, siltinājumu, vadu un cita veida atgriezumi vai bojāti un neizmantojami materiāli. Idejiski varētu šķirot visa veida atkritumus, arī siltinājumu un rīģipsi, bet tiem Latvijā nav pielietojuma, un to daudzums uz citu atkritumu fona ir tik niecīgs, ka ne no atkritumu apsaimniekotāju, ne radītāju skatupunkta nav ekonomiska pamatojuma tos šķirot," norāda "Bonava Latvija" ražošanas vadītājs.

Vides atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" piekrīt gan par plašajām iespējām šķirot un izmantot būvgružus, gan nepieciešamību pēc lielākas valsts ieinteresētības sakārtot šo jautājumu: "Jaunatklātajā būvgružu šķirošanas laukumā Pierīgā, Rumbulā, redzam, ka ar automatizēto šķirošanas sistēmu no visparastākā būvgružu konteinera ar dažādu materiālu sastāvu varam iegūt pat vairāk nekā desmit dažādu materiālu frakciju - betonu, keramikas un ģipša materiālus, flīzes, grunti un akmeņus, ķieģeļus, kokmateriālu, kartonu, plēves un citus materiālus. Tātad sistēma un iespējas, kas būvnieku radīto atkritumu maisījumu sašķiro, ir. Tomēr savā darbībā reizēm atduramies pret zemo pieprasījumu pēc šiem materiāliem. Parasti ir iespējams sašķirot un pārstrādāt 50-90% būvniecības atkritumu konteinera satura, taču to noietam būtu noderīga prasība pēc būvatkritumu otrreizējas izmantošanas ceļu būvē vai citos valsts un pašvaldības iepirkumos," situāciju ar būvniecības atkritumu apsaimniekošanu pauž SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Šo iemeslu dēļ daudzi atkritumu apsaimniekotāji pieņem tikai populārākos būvatkritumus, kurus ir vieglāk un izdevīgāk pārstrādāt vai atkārtoti izmantot.

Risinājumi ir. Kāpēc stāvam uz vietas?

Situāciju būvatkritumu jomā varētu mainīt, attīstot Latvijā atkritumu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu un valsts līmenī nosakot būvatkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei atbilstošas prasības. "Obligātas būvatkritumu šķirošanas prasības objektos, objektu un atkritumu apsaimniekotāju kontrole, pārstrādes un atkārtoti izmantoto materiālu pieprasījuma veicināšana, visticamāk, pārvērstu Latvijas būvniecības nozari līdz nepazīšanai. Kāpēc tas nav izdarīts līdz šim, var tikai minēt. Nav politiskās gribas, ir citas prioritātes un daudzi citi iemesli. Kamēr tas nemainīsies, ilgtspējīgas būvniecības nozares veidošana būs uz būvnieku - entuziastu pleciem. Vai ar labu piemēru pietiek, lai "iemācītu jaunus trikus vecam sunim", - par to gan ir šaubas," rezumē "Bonava Latvija" ražošanas vadītājs Mārtiņš Pogulis.