SM Ķekavas apvedceļa projekta īstenošanai atsavinās zemi par aptuveni 70 000 eiro

SM par 49 640 eiro atpirks nekustamā īpašuma "Avotnieki" zemes vienības daļu 0,4 hektāru platībā un nekustamā īpašuma "Avotiņi" zemes vienības daļu 0,1412 hektāru platībā par 12 454 eiro. Tāpat ministrija atsavinās nekustamu īpašumu "Avotnieku C" 0,0674 hektāru platībā par 8364 eiro. SM norāda, ka minētie īpašumi tiek atsavināti transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka valdība pērn martā atļāva sākt publiskās-privātās partnerības iepirkuma procedūru Ķekavas apvedceļa būvniecībai. AS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) atpirkusi pusi no projekta īstenošanai nepieciešamajām zemēm. Noslēdzies ietekmes uz vidi novērtējuma process, kam pavasarī saņemts pozitīvs Vides pārraudzības valsts biroja atzinums, arī Ķekavas novada pašvaldība marta sākumā tam ir devusi akceptu.

Ķekavas apvedceļa publiskās-privātās partnerības projekta iepirkumu plānots izsludināt šogad ceturtajā ceturksnī, savukārt nākamā gada trešajā ceturksnī tiks izvēlēts piemērotākais kandidāts. Projektu potenciāli varētu finansēt ar Eiropas Investīciju bankas aizdevumu apmērā līdz 45%, Ziemeļu investīcijas bankas aizdevumu apmērā līdz 45%, kā arī privātā partnera ieguldījumu/subordinēto aizdevumu apmērā līdz 10%.

Iecerētā partnerības iepirkuma līguma termiņš ir 23 gadi no tā noslēgšanas dienas, tajā skaitā trīs gadi projektēšanas un būvniecības darbiem, bet 20 gadi – apsaimniekošanai. Projekta plānotais investīciju apmērs 23 gadu periodā ir 80 līdz 100 miljoni eiro. Partnerības iepirkuma līguma plānotā līgumcena noteikta 160,606 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa.

Ķekavas apvedceļš sāksies pie Rīgas robežas līdz pieslēgumam pie autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle). No kopumā 17,5 kilometru (km) garā apvedceļa trases 11,45 km būs divu brauktuvju ceļš ar četrām joslām. Uz apvedceļa būs četri divlīmeņa satiksmes mezgli, četri tuneļi, viens tilts, septiņi rotācijas apļi, papildu 16,2 km paralēlie ceļi, drošības barjeras, prettrokšņa siena, kā arī dažādi satiksmes organizācijas līdzekļi un papildu būves.

Pēc LVC paustā, vislielākā ceļa segas noslodze valstī ir uz Bauskas šosejas (A7). Šo ietekmi rada kravas transports (vilcēji ar puspiekabēm un kravas transports ar piekabi), kas intensīvi brauc pa Bauskas šoseju. Ceļa segas noslodzi mēra, pārrēķinot satiksmes plūsmu ekvivalentās 10 tonnu asīs. Lielā segas noslodze ir viens no iemesliem, kāpēc tiek realizēts Ķekavas apvedceļa projekts.

Valsts galvenā autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) posms no Rīgas līdz blīvi apdzīvotajai Ķekavai ir viens no noslogotākajiem ceļa posmiem Latvijā ar satiksmes intensitāti aptuveni 17 000 automašīnu diennaktī. Satiksmes intensitāte uz šī ceļa trīs reizes pārsniedz smagā transporta optimālo skaitu, tādējādi būtiski pārsniedzot esošā ceļa caurlaides spēju.