Ūdenstornis Alīses ielā ir valsts nozīmes kultūras piemineklis

„Rīgas ūdens” īpašumā ir četri ūdenstorņi. Divi Matīsa ielā (starp citu, būvēti viduslaiku karātavas vietā), viens pie Meža kapiem – Gaujas ielas tornis, kurš tiek izīrēts, un vēl viens Alīses ielā. Modernā ūdensapgādes sistēma darbojas uz cita principa, ūdenstorņi vairs nav nepieciešami. Nepieejami un augsti, nedaudz kā no pasakām. Kas tajos ir iekšā? Riga.lv žurnālisti devās uz ūdenstorni Alīses ielā.

Ūdenstornis Alīses ielā būvēts 1910-1911. gadā. Tajā laikā bez tā ūdensapgāde nebija iespējama. Ūdens ar sūkņu palīdzību nonāca tornī, pēc tam, pēc savienoto trauku principa, tika piegādāts pilsētniekiem. 1930-tajos gados tornis vairs nespēja tikt galā ar saviem pienākumiem – Rīgas celtnes bija kļuvušas augstākas. 1937. gadā strādnieki ar domkratiem pacēla torni par 7,5 metriem, un tā augstums sasniedza 40 metrus. Pat tagad ir redzams, ka ķieģeļi atšķiras pēc krāsas. Lūk, kā izskatījās tā celtniecība:

Ūdensapgādes funkciju tornis pārtrauca veikt 1970. gadā. Taču tas netika pamests – līdz 2010. gadam šeit atradušies „Rīgas ūdens” avārijas dienesta darbinieki.

Visas telpas ir izvietotas aplī un tās visas ir caurstaigājamas. Pirmo un otro stāvu izmantojis „Rīgas ūdens” tehniskais personāls, savukārt trešajā stāvā, pateicoties telpas lieliskajai akustikai un skaņas izolācijai, no 1991. līdz 2010. gadam darbojās viena no vecākajām Latvijas mūzikas izdevniecībām „Tornis”, kas pulcējusi radošus jauniešus un neatkarīgās mūzikas grupas.

Kāpnes uz augšu ir ļoti šauras un kāpt pa tām, runājot atklāti, ir biedējoši. Pašā augšā – plaša telpa ar maziem logiem bez starpsienām. Tā ir torņa apaļā pārkares daļa. Šeit ir vēl vienas kāpnes, kas ved iekšā lielajā tvertnē, kur ietilpst 2000 kubikmetru ūdens.

Ūdenstornis ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Pašlaik gan šis, gan pārējie trīs ir pamesti. Tas tāpēc, ka „Rīgas ūdens” pienākumos neietilpst vēsturisku īpašumu apsaimniekošana. Tāpēc torni mēģināts pārdot, taču to noņēma no izsoles. Izveidota darba grupa, kas izskata šī vēsturiskā objekta pielietošanas variantus. Iespējams, ka to pārdos, taču runāt par to vēl ir pāragri. Lai gan tornis ir pamests, tas ir normālā tehniskajā stāvoklī un turēsies vēl ilgi. 20. gadsimta sākumā celtnes tika būvētas tā, lai tās izturētu ļoti ilgi.