PADOMI: Ar ko izolēt skaņu no blakus dzīvokļiem?

Nav nekā kaitinošāka, ja vakarā, kad esi jau devies pie miera, klusumu iztraucē kaimiņu rosīšanās aiz sienas, augšējā vai apakšējā stāvā. Protams, var nikni paklaudzināt pie sienas, bet tas būs vājš mierinājums. Labāk laikus parūpēties par pietiekamu skaņas izolāciju, kas, izmantojot modernos materiālus, nebūt nav tik sarežģīts un ir pašu spēkiem paveicams darbs kārtējā remonta laikā.

Kā izplatās skaņa

Kāpēc skaņa izplatās caur sienām? Skaņa ir noteikta veida gaisa svārstības, kas izplatās ne tikai gaisā, bet arī cietos priekšmetos, tostarp sienās. Skaņa visai slikti šķērso vides ar dažādu blīvumu. Īpaši labi to slāpē poraini materiāli, taču šāda spēja piemīt arī pietiekami bieziem un masīviem materiāliem.

Mājās visbiežāk mēdz būt divu veidu skaņas. Vienas rodas gaisā – tā ir cilvēku runa, televizora vai audiosistēmas, citas sadzīves tehnikas radītās skaņas. Citāds troksnis rodas, piemēram, sitot ar smagu priekšmetu pa cietu virsmu, saplīstot traukiem, krītot priekšmetiem, lēkājot bērniem.

Gaisā esošo skaņu pārvade vienas kārtas konstrukcijā, teiksim, betona sienā, atkarīga no sienas masas. Jo smagāka ir kon­strukcija, jo mazāks skaņas daudzums tiek pārvadīts.

Vieglās konstrukcijās, kas sastāv no vairākām kārtām, proti, ģipškartona sienās, darbojas masas un atsperes sistēmas likums. Ja divu kārtu sienā par atsperi izmanto ļoti absorbējošu materiālu, piemēram, akmensvati, skaņas izolācija būtiski uzlabojas, taču svarīga ir arī ārējo kārtu masa, tāpēc sienai, kur ģipškartons likts divās kārtās, skaņas izolācija ir labāka.

Gaisa skaņas avots rada vibrāciju apkārtējā gaisā, izraisot vibrācijas ierobežojošajās sienās un grīdās, bet triecientrokšņu skaņas avots rada vibrācijas tieši elementā, kurā ietriecas kāds cits priekšmets. Šīs vibrācijas izplatās pa visu tā laukumu un elementos, kas ar to savienoti, piemēram, iekšējās sienās, iekšējo sienu kārtās un grīdās. Vibrācijas elementi liek blakus esošajam gaisam vibrēt, un ir dzirdamas jaunās gaisā radītās skaņas.

Lai šo efektu samazinātu, jāizveido slānis, kas kavē vibrāciju nokļūšanu gaisā. Līdz ar to smagas, cietas grīdas spēja samazināt gaisa skaņas ir atkarīga ne tikai no masas, bet arī no mīksta seguma starpslāņa.

Piemēram, t.s. peldošajā grīdā ir kārta no izteikti elastīga materiāla, kas lielā mērā izolē staigāšanas virsmu no pamatnes un uzlabo gan gaisa skaņu, gan triecientrokšņu skaņu izolāciju.

Ir svarīgi izvēlēties piemērotu materiālu un pārliecināties, ka ap to neiet cieti tilti, piemēram, stiprinājumi un caurules, kas vibrācijas tik un tā novada līdz apkārtējai videi.

Jāizvairās arī no rezonanses, kas var rasties, ja kāda konstrukcijas daļa (piemēram, sausā apdare) stipri vibrē noteiktā skaņas frekvencē (augstumā) un šajā skaņas augstumā pārvada vairāk enerģijas, radot nepatīkamu troksni.

Apmetums un putupolistirols

Viens no agrāk populārākajiem skaņas izolācijas veidiem bija sienu apmešana ar biezāku apmetuma kārtu. Apmetums pēc savas struktūras ir poraināks par materiālu, no kā veidotas mūra vai betona sienas, un, lai efekts būtu lielāks, nepieciešama biezāka apmetuma kārta, ko iesācējiem uzklāt būs visai sarežģīti.

Daži meistari apgalvo, ka labāk ir pie sienām pielīmēt putupolistirola plāksnes un tās apmest ar plānu apmetuma kārtu. Lai gan šis materiāls ir viegls un porains, lieliski palīdz saglabāt siltumu, tas tomēr ir pietiekami stingrs un atsperīgs, tāpēc var būt kā sava veida skaņu pastiprinoša membrāna, kas skaņas viļņus nevis slāpēs, bet gan pastiprinās. Pētījumos atklāts, ka šis materiāls kā skaņas rezonators darbojas tieši tajās frekvencēs, kurus vēlamies slāpēt, – cilvēka balss vidējā diapazonā. Tāpat šis materiāls pastiprina asus sitienveida trokšņus. Par to ikviens var pārliecināties, materiālam pieklaudzinot ar kādu cietu priekšmetu.
Ģipškartons un minerālvate

Labāku efektu var panākt, sienas apšujot ar ģipškartona loksnēm, koka karkasā ievietojot izolācijas materiālu, kas ne tikai absorbēs skaņu, bet arī siltinās mājokli. Metāls ļoti labi vada skaņu, tāpēc karkasam šo materiālu nav ieteicams izmantot, bet koks labi absorbē skaņu. Pieredzējuši meistari iesaka arī starp sienu un koka karkasu ievietot 8–10 mm biezu skaņas izolācijas materiāla kārtu. Ja tomēr plānots metāla karkass, tas no sienas jāatdala ar vismaz 15 mm biezu skaņu izolējoša materiāla kārtu.

Tāpat jāizvēlas pēc iespējas poraināks un mazāk blīvs materiāls, piemēram, īpaši šim mērķim domātā minerālvate. Skaņas izolācijas efektu var pastiprināt, ja starp materiālu un ģipškartona loksni atstāj nelielu gaisa spraugu. Lai to paveiktu, karkass jāizveido nedaudz biezāks, nekā ir izolācijas materiāla biezums. Pirms ģipškartona lokšņu montāžas nedrīkst aizmirst par tvaika izolācijas slāņa ieklāšanu, lai mitrums neiekļūtu izolācijas materiālā un nemainītu tā īpašības.

Plānojot skaņas izolāciju, gan jāņem vērā, ka tā jebkurā gadījumā mazliet samazinās telpas apdzīvojamo platību.
Skaņas izolācijas plāksnes

Ļoti efektīvs paņēmiens ir īpašu skaņas izolācijas plākšņu montāža. Tās parasti izgatavo no presētas un termiski apstrādātas koksnes šķiedrām vai īpaši apstrādātas minerālvates, kā arī dažādiem polimēru veidiem. Skaņas izolācijas materiāli ne tikai nodrošina skaņas izolāciju, bet arī palīdz saglabāt siltumu. Šīs plāksnes pie sienām parasti stiprina ar skrūvēm vai speciālām līmēm. Tās ir vieglas, tāpēc nav vajadzīgas papildu konstrukcijas. Savienojumu un skrūvju vietas aizziež ar atbilstošu špakteļmasu un veic apdari.

Skaņas izolācijas plāksnes vēlams stiprināt ne tikai pie sienām, bet arī grīdas un griestiem.

Šo materiālu izmantošana izmaksā vairāk. Cena atkarīga gan no ražotāja, gan ražošanas izejvielām, toties panāktais efekts būs lielāks.

Visai daudz nepatīkamu trokšņu mūsu mitekļos ienāk arī caur logiem. Lai to novērstu, nepieciešams izvēlēties kvalitatīvākas un biezākas stikla paketes. Jo vairāk tajās kameru, jo lielāka ir skaņas izolācija. Protams, šādas paketes maksā dārgāk.