Atbildīgās ministrijas nespēj vienoties par mājas-kuģa nākotni
Atbildīgās ministrijas pagaidām nav atradušas vienotu kopsaucēju Pāvilostas novadā esošās "mājas-kuģa" jautājumā, līdz ar to Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzdeva tām saskaņot iespējamās likumu izmaiņas, lai atrisinātu un turpmāk izskaustu līdzīgu situāciju atkārtošanos.
Komisijā šodien tika skatīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājums izmaiņām normatīvajos aktos, lai nākotnē novērstu situācijas, kāda radusies Pāvilostas novadā ar "māju-kuģi", kas atrodas pašā jūras krastā un jau vairākus gadus skaitās būvniecības stadijā esošs peldlīdzeklis.
VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš skaidroja, ka sadarbībā ar citām ministrijām ir izstrādāti divi iespējamie konkrētās situācijas attīstības scenāriji, kas atšķiras atkarībā no zemes īpašuma tiesībām. Proti, ja zemes īpašnieks ir valsts un tā nav sniegusi saskaņojumu kuģa būvniecībai, tad Pāvilostas pašvaldība ir tiesīga pieprasīt konstrukcijas nojaukšanu, uzsver VARAM. Ja tā ir privāta zeme, kā norāda būves īpašnieks, tad nepieciešams lūgt Latvijas Jūras administrācijas (LJA) atzinumu par objekta juridisko statusu - vai tas joprojām ir būvniecības stadijā esošs pontonu kuģis.
Muciņš skaidroja, ka Pāvilostas novada būvvaldes eksperts vizuāli esot aplēsis, ka šis objekts atrodas uz valsts zemes, kas atrodas pašvaldības valdījumā, taču pilnvērtīga zemes robežas pārmērīšana veikta nav. "Ja konstrukcija atrodas uz pašvaldības valdījumā esošas zemes, pašvaldība ir tiesīga prasīt, lai būve tiek novākta. Ja samērīgā termiņā tas izdarīts netiek, pašvaldība to drīkst darīt piespiedu kārtā," sacīja Muciņš. Viņš norādīja, ka kopš 2013.gada likumos ir definēts gan kuģa, gan peldošas konstrukcijas termins un, ja tā ir konstrukcija, tad likums tādu uz zemes veidot neļaujot.
LJA pārstāvji savukārt norādīja, ka šajā gadījumā konkrētais objekts atbilst peldošas konstrukcijas definīcijai.
Lai nākotnē izvairītos no šādiem gadījumiem, VARAM piedāvā mainīt Zvejniecības likuma normas, nosakot laivu un kuģu garumu, kuri drīkst tikt būvēti tauvas joslā. Ministrija rosina iekļaut normu, ka turpmāk pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta to laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts, kuru garums nepārsniedz 12 metrus.
Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) pauda viedokli, ka Zvejniecības likumā un Aizsargjoslu likumā ir saskatāmas pretrunas. "Pontonu dēvē par konstrukciju, bet Aizsargjoslu likumā ir skaidri rakstīts, ka joslā aizliegts novietot jebkādas konstrukcijas, bet Zvejniecības likums nosaka, ka zvejas būves tur būt var," sacīja Līdaka. To, ka šajos pantos saskatāmas pretrunas, atzina arī LJA pārstāvis.
Muciņš skaidroja, ka kuģa vai zvejas būves būvniecība aizsargjoslu likumā ir legāla, savukārt konstrukcijas, kas šajā situācijā ir konkrētā māja-kuģis, būvniecība tāda neesot.
Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvis Normunds Riekstiņš pastāstīja, ka 2014.gadā tika veikti grozījumi, kas šos abus likumus vienādoja. "Atļauja veidot peldbūvi ir likumiska tikai tad, ja pašvaldība pret to neiebilst," sacīja Riekstiņš, taču norādīja, ka ZM īsti neatbalsta VARAM ieceri likuma normās iekļaut būvju garuma ierobežojumu. "Zvejniekiem un makšķerniekiem šis noteikums nekaitēs, jo zvejas laivas šo garumu nepārsniedz, taču neesmu pārliecināts, ka tauvas joslā nevar tikt novietotas akadēmiskās airēšanas laivas, kuru garums ir 18 metri, vai kādi tūrismam paredzēti objekti. Kopš 1996.gada laivu un kuģu jautājumos mums šāda problēma nav bijusi, tāpēc neredzam īsti jēgu šo punktu papildināt, ja reiz būvniecības atļaujas izsniedz pašvaldība," pauda Riekstiņš.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Sniedz Sproģe sacīja, ka konkrētā "māja-kuģis" vispār nav Zvejniecības likuma objekts, jo tas neregulē peldbūvju būvēšanu tauvas joslā. "Peldbūvi nevar būvēt tauvas joslā, tur var būvēt kuģus un kuģošanas līdzekļus, bet šī māja nav Zvejniecības likuma objekts, jo tā nekad nav bijusi paredzēta zvejniecībai un ar to saistītām darbībām. Manuprāt, ir jāizstrādā peldbūvju regulācija, jo valstī šis jautājums ir ļoti maz apskatīts," sacīja Sproģe.
Viņasprāt, šī ēka ir peldbūve, kuru nepieciešams ievietot ūdenī, un, pēc viņas rīcībā esošās informācijas, ēkas īpašnieks to arī plānojot darīt.
Satiksmes ministrijas pārstāvis Edgars Tavars (ZZS) sacīja, ka šī būve atbilst visām pontona definīcijas pazīmēm un, ja būtu nepieciešams, šī māja arī peldētu, taču tās reālais izmantojums ir neatbilstošs. "Tai ir betonēti pamati un ir informācija arī par ievilktu elektrību. Būtībā šī ēka ir kā konteiners. Augstākā tiesa arī ir atzinusi - ja, piemēram, jūras konteiners tiek izmantots kā šķūnis un tur tiek glabātas mantas, to liek aizvākt. Šis pontons būtu jāizmanto tam paredzētajiem mērķiem, taču šajā situācijā tas nenotiek un mēs taisām farsu uz līdzenas vietas. Mūsuprāt, pašvaldībai ir jālūdz šī būve aizvākt un viņi arī drīkst to darīt," sacīja Tavars.
Noslēgumā Saeimas deputāts Ivars Zariņš (S) pauda viedokli, ka, acīmredzot, atbildīgās ministrijas nav pilnībā saskaņojušas nepieciešamās izmaiņas likumdošanā un deputāti nav gatavi pieņemt lēmumu par turpmāko situācijas attīstību.
Deputāti vienojās uzdot ministrijām un atbildīgajām institūcijām kārtīgi saskaņot sagatavotos likumu grozījumus un iegūt pilnvērtīgu mērnieka slēdzienu par to, uz kā zemes tad konkrētā būve atrodas un sniegt savus priekšlikumus tālākai vērtēšanai premjeram Kučinskim.
Kā ziņots, netālu no Pāvilostas miljonāra Argoda Lūsiņa uzņēmums jūras malā ir uzslējis "māju-kuģi". Lai arī ēku celtniecība šajā vietā nav atļauta, māju atgādinošā konstrukcija tur ir tapusi, jo ir nodēvēta par būvniecības stadijā esošu pontonu peldlīdzekli. Īpašnieks ir solījis konstrukciju nolaist ūdenī, tomēr vairāku gadu garumā tas nav ticis izdarīts.