Merks viedoklis: algu izmaksas būvniecībā aug vairāk nekā darba ražīgums

Būvniecības apjomi Latvijā šajā gadā ir ievērojami pieauguši salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Vienlaikus būvniecības nozarē, tāpat kā lielākajā daļā citu jomu, ir jūtams kvalificēta darbaspēka trūkums, kas rada bažas par iespējām īstenot visus tuvākajos gados iecerētos projektus. Būvkompānijas “Merks” valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš intervijā arī norāda, ka ievērojami kāpušas būvniecības izmaksas, tostarp darbinieku atalgojums, taču tam neseko atbilstošs darba ražīguma pieaugums.

Kā raksturotu pašreizējo situāciju būvniecības tirgū Latvijā? Vai palielinās privāto pasūtījumu īpatsvars? Vai ir jūtama izaugsme?
Būvniecības apjomi palielinās, un šo tendenci apstiprina statistika. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pirmajā pusgadā būvniecības apjomi ir auguši par aptuveni 20%. Tomēr šis pieaugums ir jāvērtē piesardzīgi, jo 2016.gadā nozarē bija vērojams kritums - arī aptuveni 20%. Saskaņā ar statistiku mēs šobrīd esam 2014.-2015.gada līmenī. It kā uztraukumam nav pamata, taču nozares pārstāvji jau runā par tirgus pārkaršanu, darbinieku trūkumu un izmaksu pieaugumu. Pat par nespēju ar vietējiem resursiem uzbūvēt Latvijai nepieciešamo nākamajos 5-10 gados. Veidojas diezgan sirreāla situācija - lai gan objektīvi rādītāji par to neliecina, tomēr darbinieku ir mazāk, algas - lielākas un būvniecības izmaksas pieaug.
To izskaidrot varam ar blakus esošo Skandināvijas valstu, īpaši Zviedrijas, būtisko ietekmi uz mūsu darbaspēka tirgu. Skandināvija paņem mūsu svarīgāko resursu - cilvēkus. Ļoti daudzi Latvijas būvniecības speciālisti strādā ārzemēs - gan atsevišķi cilvēki, gan brigādes, gan būvfirmas. 
Jūs paši arī?
Nē, "Merks" nestrādā ārzemēs, bet mēs ļoti labi redzam šo situāciju, strādājot Latvijā ar daudziem piegādātājiem un apakšuzņēmējiem. Pie mums samazinās būvniecības nozarē strādājošo skaits, un tas notiek galvenokārt uz Zviedrijas rēķina. 
Ņemot vērā darbinieku trūkumu, vai nav tā, ka tie, kas nav tik kvalificēti, tik un tā pieprasa lielākas algas, jo zina, ka citu vietā būs ļoti grūti atrast? Ir arī šādi gadījumi.
Runājot par situāciju būvniecībā, šodien nereti tiek vilktas paralēles ar "treknajiem gadiem". Taču toreiz, manuprāt, situācija bija būtiski citādāka. Tā laika milzīgo izaugsmi virzīja lēto kredītu nauda - ļoti īsā laikā Latvijā tika iepludināti miljardiem eiro. Nespējot atrast produktīvu pielietojumu, šī nauda devās ierastā virzienā - nekustamajā īpašumā. Tas arī noteica milzīgo būvniecības apjomu un cenu pieaugumu. Pasūtītāji varēja atļauties maksāt arvien vairāk, jo vienmēr bija kāda banka, kas izsniedza kredītu. Šobrīd tik viegli pieejamas naudas nav, bankas kreditē daudz uzmanīgāk un uzņēmēji vairāk strādā ar savu naudu.
Jebkura prasība pēc lielākām būvniecības cenām apstājas pie pasūtītāja gatavības tās maksāt, pie reālā objekta pieprasījuma. Ja būvniecības izmaksas neiekļaujas pasūtītāja iespējās tās segt, objekts vienkārši netiek uzbūvēts. Šādi, ar reālo pieprasījumu tirgū, tiek regulētas būvniecības apjomu un cenu svārstības. 

Vai no tiem gadiem vēl kāds jums nav palicis parādā par sabūvēto?
Ja arī kāds ir palicis parādā, tad tikai atmiņās. Ir pagājuši jau 10 gadi, vecās lietas ir norakstītas, mēs plānojam jaunus projektus un izaugsmi. 

Runājot par darbiniekiem, kādu speciālistu visvairāk trūkst?
Šobrīd ļoti daudz objektu Latvijā ir būvniecības sākuma stadijā, kad tiek veikti betonēšanas darbi, tāpēc betonēšanas tirgū ir zināms saspringums. Savukārt nākamajos gados būs daudz siltināšanas projektu - tad, visticamāk, trūks cilvēku, kuri specializējušies šajā jomā. Pēc tam sekos apdares darbi. Tieši apdares darbu veicējiem, pēc mūsu novērojumiem, algu pieaugums ir lielākais nekā citos segmentos, kur tas ir mērens. Diemžēl algu izmaksas aug vairāk nekā darba ražīgums, un tā ir ļoti negatīva nozares tendence, ko pamanījuši arī daudzi mūsu sadarbības partneri. 

Cik liels ir bijis algu pieaugums pēdējā gada laikā?
Dažos būvniecības segmentos algas ir augušas par 5-10%, bet ir arī tādi segmenti, kur algas gada laikā palielinājušās pat par 30%. Šādā situācijā mums ir divi iespējamie scenāriji turpmākam darbam. Vieglākais no tiem - darba spēka imports. Ja mūsu cilvēki strādā Zviedrijā, tad pie mums var strādāt cilvēki no Ukrainas, Baltkrievijas, Centrālāzijas. Normatīvie akti zināmā mērā ierobežo lētā darbaspēka ieplūšanu.
Jā, likumdošana ir kavēklis, tomēr darba spēka imports Latvijā ir sācies, pagaidām gan ne masveidā. Šis, kā minēju, ir vieglākais ceļš - algas zemākas un arī kvalitāte, iespējams, nedaudz zemāka. Otrs risinājums, noteikti sarežģītāks, ir darba ražīguma celšana. Proti, maksāt lielākas algas mūsu pašu cilvēkiem, bet maksāt tās par vairāk un kvalitatīvāk izdarītu darbu. Šis ir grūtāks ceļš un prasa lielāku piepūli nekā viesstrādnieku ievešana, taču es ļoti ceru, ka vismaz daļā no segmentiem darba roku trūkuma problēma tiks risināta tieši šādi.   

Vai darbinieki savā ziņā nav, tā teikt, palaidušies un šobrīd par darba ražīgumu īpaši nedomā?
Mēs esam novērojuši, ka gada laikā darba disciplīna ir kritusies. Esam redzējuši situācijas, ka darbinieks piektdien pabeidz darbu un pirmdien vienkārši vairs neatnāk, jo atrasts labāks piedāvājums. Tas nenotiek masveidā, bet arī mēs esam no tā cietuši. 

Vai šobrīd ir izlīdzinājusies proporcija starp valsts un privātajiem pasūtījumiem?
Vērtējot pēc konkursiem, kuros "Merks" piedalās, 2013.-2014.gadā dominēja valsts pasūtījumi - tie veidoja līdz pat 75% no kopējā būvniecības apjoma. Nu jau vairākus gadus valsts pasūtījumi samazinās. Aizvadītajā gadā un šogad proporcija ir aptuveni 50% pret 50%, privāto pasūtījumu kļūst vairāk. "Merks" portfelī šobrīd privātie pasūtījumi veido 90%. 

Tas ir skaitot jūsu pašu projektus?
Nē, šie ir citu attīstītāju projekti, ko "Merks" realizē kā būvnieks. Es zinu vairākus būvniecības uzņēmumus, kuriem proporcija starp valsts un privātajiem pasūtījumiem ir līdzīga. Pirmie uz ekonomikas izaugsmi ir reaģējuši tieši privātie pasūtītāji. Valsts ar Eiropas līdzfinansētajiem projektiem ir atpalikusi. Varētu gaidīt, ka valsts proporcija palielināsies, ņemot vērā, ka Eiropas fondu apguve tikai tagad uzņem apgriezienus.
Jā, domāju, ka valsts pasūtījumu skaits nākotnē varētu palielināties, bet man ir grūti pateikt, kad un kā tas notiks. 

Minējāt, ka ir risks, ka varētu nebūt kapacitātes, lai sabūvētu visu to, kas nākamajos gados ir iecerēts.
Domāju, ka kapacitāte nozarē ir pietiekama, un to var palielināt ar jau minēto darba ražīguma pieaugumu un darbaspēka importu. Neticu, ka mēs nevarēsim uzbūvēt to, kas Latvijai nākamajos gados būs vajadzīgs. Es nepieļauju šādu iespēju. Vienīgais izņēmums varētu būt "Rail Baltica" - projekts, kas no sarežģītības un apjoma viedokļa ir ārpus visa tā, ko esam darījuši. Šobrīd nevaru komentēt, kas ir nepieciešams tā īstenošanai, piemēram, no darbinieku skaita viedokļa. Taču visu pārējo, kas Latvijai vajadzīgs - ceļus, skolas, ielas, slimnīcas, dzīvokļus -, mūsu diviem miljoniem iedzīvotāju mēs varam uzbūvēt paši. 

Attiecībā uz "Rail Baltica", vai esat plānojuši paši piedalīties kādā no projekta posmiem?
Pirmajā posmā - dzelzceļa stacijas pārbūves projektā - mēs nepiedalījāmies savas aizņemtības un ļoti specifiskās kvalifikācijas dēļ, kas tam bija nepieciešama. Turpmākajos posmos mēs varētu piedalīties savas kompetences un specialitātes ietvaros. 

Vai jūs paši vai kāds no jūsu konkurentiem jau nodarbojas ar darbaspēka importu?
Mēs kā ģenerāluzņēmējs to nedarām, taču redzam, ka vairāki mūsu apakšuzņēmēji izmanto šo iespēju. Dažos mūsu objektos ir viesstrādnieki, piemēram, no Ukrainas. 

Paši esat pētījuši iespējas piesaistīt darbiniekus no citām valstīm?
Mēs esam interesējušies par šo jautājumu, ceļš un ar to saistītie izaicinājumi ir skaidri. 

Vidēji uz cik ilgu laiku viesstrādnieki tiek vesti uz Latviju?
Lielākoties tie ir strādnieki, kuri veic konkrētus darbus konkrētā termiņā. Grūti pateikt, uz cik ilgu laiku,  jo tas tomēr ir pagaidu darbs. Esmu dzirdējis arī par gadījumiem, ka iebraucēju kvalifikācijas līmenis ir pārāk zems un viņiem jābrauc prom pirms plānotā laika. 

Kā vēl vienu riska faktoru minējāt izmaksu kāpumu. Ar ko tas ir saistīts?
Pirmkārt, izmaksu kāpums ir saistīts ar darba algu pieaugumu - tām palielinoties, aug arī būves gala cena. Otrkārt, Latvijā ir būtiski pieaugušas metāla cenas, un šajā segmentā gaidāms arī turpmāks cenu kāpums. Šī resursa cenai jau vēsturiski ir bijušas lielas svārstības, jo to ietekmē ļoti dažādi faktori - ražošana, transports, globālā tirgus situācija, kā arī Eiropas Savienības lēmumi, piemēram, ievedmuitas.
Tomēr gribu atzīmēt arī pozitīvās tendences būvniecības nozarē. Mēs esam sākuši aktīvāk strādāt ēnu  ekonomikas apkarošanā. Manuprāt, pareizs lēmums ir elektroniskās darba laika uzskaites ieviešana, un tās pozitīvo ietekmi mēs nākotnē noteikti redzēsim. Protams, arī darba spēka atalgojuma legalizācija būs faktors, kas palielinās būvniecības izmaksas. 

Esat ieviesuši elektronisko darba laika uzskaiti?
Jā, "Merks" elektronisko darba laika uzskaites sistēmu ir ieviesis visos objektos, kur tādai pēc noteikumiem ir jābūt. Dažos objektos to bijām ieviesuši krietni ātrāk, jau gada sākumā. 

Ko esat novērojuši objektos, kur tā jau bija ieviesta?
Neko būtisku darba organizācijas procesā tā nemaina. Tas, ko šī sistēma sniedz, ir bezkaislīgi saskaitītas stundas, kuras cilvēki ir pavadījuši objektā, bet ar to netiek uzskaitīts, kas šajās stundās ir izdarīts. Cilvēkiem nemaksā par objektā pavadītajām stundām, bet gan par paveikto darbu. Šie divi faktori ir jāsaliek kopā, tāpat kā virsstundas. Maksāt par darbā pavadītajām stundām būtu nepareizs ceļš. Es uzskatu, ka ir jāmaksā par paveikto darbu, jo tas veido darba disciplīnu un var paaugstināt darba ražīgumu. 

Ko jūs sakāt par ģenerālvienošanos par minimālajiem algu apmēriem būvniecībā?
Ģenerālvienošanās ir vēl viens veids, kā sakārtot nozari. Apvienojot minimālo algu ar pareizu darbalaika uzskaiti, mēs panāksim, ka būvniecības nozare kļūs arvien caurskatāmāka un legālāka. Tas būs ieguvums visiem - gan valstij, gan nozarei, gan visiem tajā strādājošajiem. 

Jau n-tos gadus tiek runāts, ka būvniecībā ir viens no lielākajiem ēnu ekonomikas apmēriem. Vai pēdējo gadu laikā jūtat situācijas uzlabošanos?
Domāju, ka iepriekšminēto lēmumu ieviešana sniegs pozitīvus rezultātus un mēs redzēsim uzlabojumus. Būvniecība jebkurā valstī ir viena no "ēnainākajām" nozarēm, bet Latvijā tas ir īpaši izteikti - tiek lēsts, ka līdz pat 40% no nozares ir pelēkajā zonā. Tas ir ļoti daudz, un noteikti jāsamazina. Šobrīd, manuprāt, ir izvēlēti pareizie veidi, kā šo mērķi sasniegt. 

Viena lieta ir "aplokšņu algas", bet tāpat ir runāts par dempinga cenām iepirkumos, kuras neatbilst patiesajām izmaksām. Vai tas joprojām ir novērojams?
Jā, joprojām iepirkumos reizēm ir vērojamas grūti izskaidrojamas cenu atšķirības. Vienlaikus jāsaprot, ka nodokļi nav vienīgais aspekts, kāpēc cenas vienam būvniekam ir zemākas nekā citam. Būvobjektos ir daudz dažādu darbu veidu, un cenu nosaka tas, kā mēs plānojam šos darbus veikt - nodokļi ir tikai viens no cenu veidojošiem faktoriem. Arī mēs esam piedalījušies iepirkumos, kuros piedāvājam zemāko cenu. 

Minējāt, ka būvniecības tirgus šogad ir kāpis par aptuveni 20%. Vai arī "Merks" šogad piedzīvojis tādu pat kāpumu?
Jā, arī mums būs apgrozījuma kāpums gan šogad, gan nākamgad. Esam būtiski palielinājuši savu līgumu portfeli, un tas, protams, pozitīvi ietekmēs finanšu rādītājus. 

Būsiet atgriezušies 2014., 2015.gada apgrozījuma līmenī vai vēl augstāk?
Iespējams, ka šogad un nākamgad rezultāti būs vēl labāki nekā 2014.-2015.gadā. 

Kuri jaunie līgumi ir veicinājuši labos rezultātus?
Mums ir četri jauni, lieli projekti: Ventspils Mūzikas skola-koncertzāle, kuru realizējam kopā ar "Ostas celtnieku", tirdzniecības centrs "Akropole", kuru realizējam kopā ar Lietuvas būvkompāniju "Mitnija", tirdzniecības parka "Alfa" paplašināšana un, visbeidzot, multifunkcionālā kompleksa "Z-torņu" pabeigšana. 

Kad varētu pabeigt "Z-torņus"?
Saskaņā ar līgumu darbi jānoslēdz nākamā gada otrajā pusē - tas ir reāli, un uz to mēs arī mērķējam. 

"Merks" ir viens no "Zaķusala Estates" lielākajiem līdzīpašniekiem. Kādi ir šī uzņēmuma attīstības plāni?
Mēs vēlamies izveidot kvalitatīvu, mūsdienīgu, videi un cilvēkiem draudzīgu dzīvojamo kvartālu Zaķusalā, 12 hektāru teritorijā starp Salu tiltu un televīzijas torni. Aizvadītajā gadā organizējām arhitektu konkursu teritorijas attīstībai, un tajā uzvarēja viens no jaunajiem Latvijas arhitektiem. Tagad šīs idejas nostiprinām pilsētas attīstības plānā - izstrādājam lokālplānu. Novatoriskākā daļa ir Zaķusalas krastmalas pārcelšana. Šobrīd tieši gar ūdens malu ir iela - automašīnām atdota salas skaistākā daļa pie ūdens. Mēs vēlamies to mainīt, ielu novirzot vairāk uz salas vidu, bet krastmalu labiekārtojot un padarot pieejamu cilvēkiem.   

Paredzēts būvēt daudzdzīvokļu mājas?
Jā, Zaķusalas attīstības plāns paredz daudzdzīvokļu māju apbūvi, lielākoties 9-10 stāvu augstumā. Nedaudz augstāka apbūve paredzēta gar pašu krastmalu, bet lielākajā salas daļā māju augstums būs no 3 līdz 10 stāviem. Kopumā Zaķusalā plānots uzbūvēt aptuveni 1800-2000 dzīvokļu. 

Optimistiskā gadījumā, kad varētu sākt būvniecību?
Domāju, ka pilsētas plānošanas jautājumus būsim gatavi pabeigt gada līdz pusotra laikā. Tam sekos jautājumi par infrastruktūras attīstību. Reālistiski vērtējot, būvniecību mēs varētu uzsākt pēc 2020.gada. 

Vai paredzēts būvēt arī kādus sabiedriskas nozīmes objektus?
Tirdzniecības vietas, skolas un bērnudārzi būs tādā apjomā, kāds nepieciešams konkrētās apkaimes iedzīvotājiem. Sala ir salīdzinoši noslēgta, tajā nav paredzēta tranzīta kustība, un arī biroji tajā īsti neiederas. Līdz ar to mēs plānojam tādus sabiedriskas nozīmes objektus, kas nepieciešami salas iedzīvotājiem. Savukārt atpūtas vietas noteikti būs saistītas ar ūdeni un krastmalu. 

Cik lieli ir potenciāli ieguldījumi šajā projektā?
"Merks" ir "Merko Ehitus" grupas uzņēmums, kura akcijas tiek kotētas Tallinas biržā. Šī iemesla dēļ nosaukt plānotās investīcijas nevaru - mums jāievēro noteikti ierobežojumi tādas informācijas sniegšanai, kas var ietekmēt uzņēmuma akciju cenu biržā.
Plāns varbūt izklausās grandiozs, taču Rīgas mērogiem 2000 ir absolūti normāls jaunu dzīvokļu skaits 5-7 gadu periodā. Rīgā gadā tiek nopirkti aptuveni 9000 dzīvokļu. Protams, liela daļa no tiem ir padomju laikā būvētajās mājās par cenām, kas neatspoguļo jaunu dzīvokļu būvniecību. Vērtējot gan cilvēku skaitu, gan nepieciešamību pēc jauniem mājokļiem, gan situāciju kaimiņvalstīs, kur mazākās pilsētās tiek uzbūvēts vairāk nekā Rīgā, saliekot to visu kopā ar hipotekārās kreditēšanas tendencēm, 2000 dzīvokļu ir samērīgs rādītājs. Tas arī neprasa, lai pircēji būtu no ārvalstīm.

Par pircējiem ārzemniekiem runājot, kāda šobrīd ir situācija tepat Skanstes mājās?
Laiks, kad ārvalstu pircēji iegādājās būtisku daļu no mūsu pārdotajiem dzīvokļiem, ir pagājis. Lielākoties dzīvokļus iegādājas rīdzinieki. Pircēju-ārvalstnieku skaits, piemēram, projektā "Skanstes parks", ir saskaitāms uz vienas rokas pirkstiem. 

Un kā ir ar proporciju? Cik daudzi pērk dzīvokli sev un cik kā investīciju nākotnei - izīrē, pārdod tālāk?
"Merks" jaunajos projektos dzīvokļi lielākoties tiek pirkti sev. Investīciju pirkumu ir ļoti maz. 

Kā vērtējat konkurenci tirgū? Cik konkurētspējīgi ir jūsu konkurenti? Vai pēdējos gados novērotais tirgus kritums nav iedragājis spēju darboties, vai arī situācija tirgū ir visai veselīga?
Šodien vairs ļoti reti sastopam gadījumus, kad konkurenti rīkojas pretēji racionālajam, piedāvājot cenas, kas jau sākotnēji ir neizpildāmas, cerot, ka izdosies vienoties par izmaksu izmaiņām vēlāk. Dažādos segmentos konkurence ir atšķirīga - jo objekts lielāks, jo konkurentu skaits mazāks. Es domāju, ka no pasūtītāju viedokļa objektos virs 10 miljoniem eiro konkurence ir pietiekami veselīga. 
Runājot par lielajiem objektiem, skaidrs, ka ir nepieciešams piesaistīt apakšuzņēmējus, neviens uzņēmums Latvijā nav tik liels, lai varētu pats visu paveikt.

Kā vērtējat sadarbību ar apakšuzņēmējiem?
Šis jautājums prasa nedaudz plašāku skaidrojumu. Būvniecībā ir nepieciešama specializācija, jo ēkas kļūst arvien sarežģītākas gan arhitektoniski, gan inženiertehniski. Energoefektivitāte, stāvu skaits, forma, estētiskās īpašības un funkcijas ir kļuvušas par tik plašiem jēdzieniem, ka uzņēmumiem ir jāspecializējas. Nav iespējams strādāt un būt efektīvam dažādos segmentos vienlaikus. Specializācija reizēm var būt ļoti šaura - noteikti darbu veidi un noteiktas darbu metodes. Jums ir speciāli apmācīti cilvēki, iekārtas un mašīnas, kas reizēm ir ļoti, ļoti dārgas. Līdzīgi kā medicīnā nav tādas profesijas kā ārsts, arī būvniecības nozarē nav tādas profesijas - celtnieks.
Savukārt pasūtītājiem, kuriem ir tukšs zemes gabals un kuri vēlas saņemt gatava "objekta atslēgas", nav iespējas pašiem strādāt ar tik daudziem specializētiem uzņēmumiem. Viņiem ir vajadzīgs viens līgums ar vienu būvfirmu, kas garantē cenu, termiņu un nodrošina visus nepieciešamos procesus. Tā ir mūsu, ģenerāluzņēmēja, vieta šajā ķēdē.
Darbs ar apakšuzņēmējiem nav nekāda tirgus dīvainība, tā ir loģiska būvniecības nozares struktūra. Mēs redzam, ka tas ir efektīvākais veids, kā varam izpildīt savus pasūtījumus. Savukārt mūsu apakšuzņēmēji strādā ar daudziem ģenerāluzņēmējiem, un tas viņiem ir veids, kā specializēties konkrētā jomā, būt tajā izciliem un nodrošināt sev vienmērīgu darbu apjomu. 

Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, projektu sarežģītības pieaugumu, vai nav kādu celtniecības nišu, kurā Latvijā nav specializācijas un ir nepieciešams piesaistīt ārvalstu speciālistus?
"Rail Baltica", visticamāk, būs šāds gadījums. Līdzvērtīgs objekts Latvijas neatkarības gados no jauna nav būvēts, izņemot nelielus atsevišķus posmus, dzelzceļa infrastruktūra ir tikai rekonstruēta. Šim projektam viennozīmīgi būs nepieciešami ārvalstu speciālisti - gan inženieri, gan darbu realizētāji. 

Kādi ir jūsu plāni attiecībā uz Skanstes teritorijas attīstību?
Skanstes teritorijā šogad noslēgsies darbi dienvidu pusē ("Arēnas Rīga" pusē), kur esam uzbūvējuši vairākas daudzdzīvokļu mājas un labiekārtojuši parku. Nākamie darbi ir saistīti ar ziemeļu pusi, taču tajā mūsu plāni ir cieši saistīti ar pilsētas plāniem infrastruktūras izbūvē. Redzamākais objekts, ko esam iezīmējuši šajā teritorijā, būs Rīgas koncertu un konferenču centrs. To plānots izvietot trīs hektāru teritorijā blakus "Luminor" bankas ēkai, un, manuprāt, tas būs viens no redzamākajiem Skanstes ielas objektiem. 

Kad to varētu sākt celt?
Pie šī projekta darbs ir pašā sākuma stadijā. Esam tikuši galā ar tehniskajiem jautājumiem, kādai šai ēkai ir jābūt. Tagad risinām jautājumus, kā to uzbūvēt un kā šo projektu finansēt. Saprotam, ka nepieciešams publiskā sektora atbalsts. Valdība ir iezīmējusi, ka šādu projektu varētu īstenot publiskās privātās partnerības ietvaros. Mēs ceram, ka darbs turpināsies un koncertzāle būs viens no publiskās privātās partnerības projektiem Latvijā. Vēlāk, īstenojot iepirkumu, mēs varētu tajā piedalīties un veiksmīga piedāvājuma gadījumā projektu arī realizēt. 

Ņemot vērā, ka jums jau pieder attiecīgā teritorija, kāds cits vispār varētu uzvarēt šādā iepirkumā?
Jā, ja šis būs publiskās privātās partnerībās projekts, tas ir iespējams. Šāds projekts noteikti netiks nodots vienam pretendentam bez nopietna un caurskatāma iepirkumu konkursa. 

Kā vērtējat Rīgas būvvaldes darbu?
Attieksmes ziņā Rīgas būvvaldes darbs, manuprāt, pēdējo divu gadu laikā projektu attīstītājiem ir kļuvis draudzīgāks. 

Un lietu izskatīšanas ātruma ziņā?
Ātrums patiesībā nav bijis tik liela problēma kā lietu izskatīšanas detalizācija - kuriem jautājumiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, kurus mēģina atrasināt, kopīgi vienojoties, un kurus jautājumus uztic risināt pašiem projekta attīstītājiem. Attieksme ir kļuvusi konstruktīvāka.
Vienlaikus jāatzīst, ka liela uzmanību šobrīd ir pievērsta likumdošanas regulējumam. Valsts ir iezīmējusi divus virzienus, un es ceru, ka tos izdosies īstenot. Pirmais - lai būvprojektus būvvaldē varētu iesniegt elektroniskā, nevis papīra formātā. Tas automātiski veicinās arī otru lietu, proti, dokumentu un informācijas daudzums, kas jāsaskaņo būvvaldei, kļūs mazāks. 

Vai jūs paši lielākoties strādājat ar pašu sagatavotiem projektiem vai citu izstrādātiem?
Lielākā daļa mūsu darbu ir būvdarbu izpilde pasūtītājiem pēc Latvijā izstrādātiem būvprojektiem. 

Kā vērtējat projektu kvalitāti?
Kvalitāte ir mainīga. Ir labāki un sliktāki piemēri, tomēr kopumā tā ir līmenī, lai objektu varētu realizēt. Svarīgi, lai būvdarbu laikā ar pasūtītāju veidotos konstruktīva sadarbība. 

Kā rīkojaties, ja konstatējat projektā aplamības vai novirzes?
Lielāko daļu no mūsu darba apjoma veido privātie pasūtītāji, un šādos objektos tendence nepilnību novēršanā ir būvnieka atbildība. Problēmu jautājumi mums ir jākonstatē piedāvājuma gatavošanas laikā, un vēlāk jārod tiem risinājumi.   

Un kā ir valsts pasūtījumu gadījumā?
Valsts un pašvaldību iepirkumos projekta kļūdas nav būvnieka atbildība. Tomēr, lai kas arī būtu pasūtītājs - valsts iestāde vai privāts uzņēmums -, visas projektēšanas problēmas var atrisināt. Projekta trūkumi parasti nav tādi, lai ēku nevarētu uzbūvēt, vismaz mums nav nācies saņemt šādus projektus. Kļūdas ir risināmas, ja abas puses to vēlas, turklāt lielākoties tas nesadārdzina projekta kopējās izmaksas. 
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) veic materiālu pārbaudes arī būvlaukumos. Viņi saka, ka konstatēto trūkumu skaits ir diezgan liels.
Godīgi sakot, es nesaprotu, kāpēc viņi to dara. Arī mūsu objektos ir bijušas PTAC pārbaudes. Konstatētās problēmas ir bijušas saistītas ar to, ka kādam būvmateriālam nav pieejams sertifikāts. Pēc divām dienām to uzrādām un varam turpināt darbu. Būvniecības uzraudzībā PTAC nebūtu jāiesaistās, tā ir būvvalžu un Būvniecības valsts kontroles biroja funkcija. 

Būvniecības valsts kontroles birojs darbojas apmēram trīs gadus. Vai tā izveide ir radījusi pozitīvas pārmaiņas nozarē?
Organizācija, kas izveidota ar emocionālu lēmumu, nevar būt pati efektīvākā, un biroja izveide tiešām bija emocionāls lēmums. Mūsu pieredze, sadarbojoties ar viņiem, ir pozitīva, tiek veiktas dziļākas pārbaudes. Nedaudz mulsina funkciju dublēšanās ar būvvaldēm, bet tāds bija likumdevēja lēmums. 

Vai jūs nodarbojaties arī ar māju rekonstrukciju?
Tas ir specifisks segments, un vēsturiski veidojies tā, ka "Merks" specializējas jaunajā būvniecībā. Tomēr, raugoties uz Rīgas centru, jāatzīst, ka būtu nepieciešams vairāk rekonstruēt, nevis tikai būvēt jaunas mājas. 

Problēmas ir ar māju īpašniekiem.
Nereti rekonstruēt arī izmaksā dārgāk nekā uzbūvēt jaunu. Problēmas ir arī ar vēsturisko mantojumu. Dažreiz šķiet, ka vēsturiskā mantojuma jautājums tiek pārspīlēts un mēs aizsargājam par daudz. Tas uzliek milzīgu slogu, ko var redzēt pēc daudzu Rīgas centra māju stāvokļa, - vieglāk ir neko nedarīt nekā kaut ko izdarīt, ņemot vērā visas normatīvo aktu prasības. 

Slavenie Marijas ielas grausti.
Tas ir tikai viens piemērs. Mums arī īpašumā ir zeme, uz kuras ir četri grausti. Viena ēka ir ļoti bīstama, un mēs to nedrīkstam nojaukt. Mēs to nerekonstruēsim, jo to darīt ir bīstami. Cilvēkiem ieiet šajā ēkā ir bīstami. 

Jāgaida, kad tā sabruks?
Šobrīd esam šī jautājuma pašā epicentrā - ko mēs kā īpašnieki varam darīt? Ēka ir bīstama videi, arī tiem, kas to gribētu rekonstruēt, bet nojaukt nedrīkstam. Savukārt, ja tā sabruks vai kāds elements no tās nokritīs, tā būs mūsu atbildība. 

Un ko Rīgas dome par to saka?
To arī prasīsim, ko mums kā godprātīgiem īpašniekiem šādā situācijā darīt. 

Kad iegādājāties šos īpašumus, kāds bija jūsu mērķis?
Esam iegādājušies īpašumu jaunu dzīvokļu māju būvniecībai, kura vienā stūrītī ir minētās četras ēkas. No tām viena ir arhitektoniski augstvērtīga, bet stāvoklis, kā jau minēju, ir ļoti, ļoti bīstams. To varētu tikai kontrolēti nojaukt. 

Un to nedrīkst.
Nē, nedrīkst. 
Pēdējā gada laikā ir ļoti kāpušas nekustamo īpašumu cenas, tostarp cenas kāpušas arī īres tirgū. Vai tas ir saistīts ar izmaksu pieaugumu?
Lielākoties dzīvokļu cenas ir kāpušas sērijveida daudzdzīvokļu mājās. Tās nav saistītas ar būvniecības izmaksām, jo ēkas ir uzbūvētas pirms 30 gadiem vai senāk. Cenu kāpums ir saistīts ar labklājības pieaugumu - pretēji sūdzībām par grūto dzīvi, Rīgā kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās ir līdzvērtīgs Eiropas vidējam rādītājam.
Rīgā šobrīd ir būtisks labklājības pieaugums, un sagaidāms, ka tas turpināsies. Pagaidām gan tas vēl nav atstājis iespaidu uz jauno dzīvokļu cenām, un iemesls tam ir hipotekāro kredītu jautājums. Latvijā izsniedz depresīvi maz jauno kredītu salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstu pilsētām Tallinu un Viļņu - tajās izsniedz trīs reizes vairāk jaunu hipotekāro kredītu. Es ceru, ka arī Rīgā tas mainīsies un hipotekārās kreditēšanas aktivitāte pieaugs. Lai jaunu dzīvokļu būvniecība aktivizētos, dzīvokļu gala cenai ir jāpieaug. Šobrīd jaunu dzīvokļu būvniecība ārpus Rīgas centra ir ar ļoti mazu ekonomisko ieguvumu attīstītājam - tam jābūt lielākam, lai nozare aktivizētos. 

Vai paši lielāku potenciālu dzīvokļu māju būvniecībai redzat Rīgas centrā vai mikrorajonos?
Domāju, ka aktīvākai apbūvei jānotiek Rīgas centrā, tam ir jābūt dzīvākam. Šobrīd centrā dzīvo mazāk nekā 5% Rīgas iedzīvotāju. Tas ir arī pilsētas uzdevums - radīt infrastruktūru un vidi, lai cilvēki gribētu dzīvot Rīgas centrā.