Sava laika arhitektūras pērle: 'Jaunrudbāržu' nams ar piegulošajām ēkām

Latvijas vēstures līkloči atstājuši ne tikai emocionālas atmiņas, bet arī arhitektūras pērles. Dažas no tām jau paspējušas iegūt gādīgus saimniekus, kamēr citas vēl tikai gaida. Viens no tiem ir "Jaunrudbāržu" nams ar piegulošajām ēkām. Nama iekštelpās un teritorijā gadiem notikusi rosība un to pastāvīgi apmeklējuši Rudbāržu apkārtnes iedzīvotāji dažādu vajadzību dēļ.

Agrākajā Rudbāržu muižas kompleksa teritorijā, kas senos laikos pletusies pat vairāku simtu hektāru platībā, atrodas iespaidīgs nams, kas spoži izceļas uz apkārt esošo koku un krūmu fona. Tam blakus atrodas arī vairākas palīgēkas, kas saglabājušās līdz mūsdienām. Rudbāržu muižas komplekss, kurā atrodas "Jaunrudbāržu" īpašums, no 1778. gada līdz 1920. gada agrārajai reformai piederējis senai un bagātai fon Firksa dzimtai. Viņi saimniekojuši visā teritorijā, tomēr par savām mājām veidojuši muižas pili, kas celta 1835. gadā vecās kungu mājas vietā. Vēlāk tā pārbūvēta vēlīnā ampīra stilā.

Savukārt senā arhitektūras pērle jeb "Jaunrudbārži" – nams ar piegulošajām ēkām muižas kompleksā, atrodas 500 metru attālumā no muižas pils. Tā ir skaista vieta ar zemes teritoriju 2,84 hektāru platībā. Īpašums robežojas ar asfalta seguma ceļu pusotra kilometra attālumā no galvenās šosejas. Tur var apjūsmot augļu koku dārzu 0,34 hektāru platībā, gleznainu dīķi, parku un alejas.

 

Greznā "Jaunrudbāržu" nama celtniecība tika pabeigta 1934. gadā, kad tas tika būvēts lauku uzņēmēja Ciņa ģimenei. Naudu mājas celtniecībai viņš nopelnījis ar graudu tirdzniecību un vēlāk jau ar spirta ražošanu. Tieši no spirta ražošanas pāri palikušās drabiņas (alus rūpniecības blakusprodukts – iesala atliekas) tika izmantotas buļļu audzēšanai, kas deva labus ienākumus.

"Jaunrudbāržu" īpašumā saglabājušās palīgēkas – dzirnavu un spirta brūža mūri, dzirnavu aizsprosts, guļbūves kūts, lauku pagrabs un sena, no laukakmeņiem celta, zirga staļļa mūra paliekas. Tāpat 1905. gadā celta četru dzīvokļu dzīvojamā ēka, kas sākotnēji tika paredzēta dārzniekam.

 

Trīs stāvu ēka ir patiesi iespaidīga būve – 650 kvadrātmetru, kolonnas, terases, balkoni, kāpnes un to margas, podiņu krāsnis un grīdu flīzes ir raksturīgas sava laika arhitektūrai. Namā atrodas 54 telpas (dažas no tām visai mazas), kā arī ir vairāki sanitārie mezgli. Padomju gados tas ticis labi kurināts un kārtīgi apsaimniekots – ēkā atradās slimnīca, aptieka, feldšeru punkts, bibliotēka, arī dzīvokļi. Visticamāk, neviens vien apkārtnes iedzīvotājs ir apmeklējis šo ēku dažādās vajadzībās.

Ir skaidri redzams, ka greznajam namam ir nepieciešama gādīga aprūpe un atjaunošanas darbi, tomēr joprojām krāšņi izceļas jumts ar dakstiņiem, saglabājies nama oriģinālais krāsojums, kā arī koka dēļu un flīžu segums. Atsevišķās telpās ir saglabājušies pat augsto griestu rotājumi. Interesanti, ka "Jaunrudbāržos" atrodas savs dabīgas izcelsmes ūdens avots — ēkas pagrabā joprojām ir ūdens avotiņš, no kura var padzerties.

 

Savukārt no nama fasādes puses terases paveras skaists skats uz plašo teritoriju, kas apzaļumota ar apstādījumiem. Tieši terase ir pavērsta pret austrumiem, kas senos laikos varējusi būt vieta, kur nama īpašnieki rītos malkojuši kafiju.