Tenisa kortus pie Nacionālā teātra nodos Rīgas domes valdījumā piebūves būvei

Pie Nacionālā teātra esošos tenisa kortus, Kronvalda bulvārī 2B, nodos Rīgas domes valdījumā, lai tur uzbūvētu teātra piebūvi, paredz Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

FM rosina minēto īpašumu nodot bez atlīdzības Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā, lai nodrošinātu nacionālās nozīmes kultūrvēsturiskā objekta - Latvijas Nacionālā teātra - darbību, kā arī kultūras infrastruktūras uzturēšanu un attīstīšanu.

Minēto īpašumu veido zemes vienība 3475 kvadrātmetru platībā un trīs būves - tenisa klubs 345,9 kvadrātmetru platībā un divi šķūņi 12,5 un 12,8 kvadrātmetru platībā. Uz nekustamā īpašuma vēl atrodas zemesgrāmatā nereģistrētas sešas inženierbūves.

Saskaņā ar informāciju no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas, minētā īpašuma kadastrālā vērtība uz 2018.gada 1.janvāri ir 159 221 eiro.

Latvijas Nacionālais teātris ir veicis pārrunas ar Rīgas domi par teātra piebūves ēkas izveidošanu nekustamajā īpašumā Kronvalda bulvārī 2B, un pašvaldība ir izteikusi gatavību veikt būvniecību teātra vajadzībām, pie nosacījuma, ja nekustamais īpašums tiktu nodots domes īpašumā. Tāpēc Kultūras ministrija aicina FM veikt visas nepieciešamās darbības, lai nekustamo īpašumu nodotu bez atlīdzības Rīgas domes īpašumā. Īpašums nododams Rīgas domei īpašumā ar nosacījumu, ka tā uzbūvēs Latvijas Nacionālā teātra piebūvi.

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja sniedza informāciju, ka pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas tiks veikta zemes gabalu apvienošana un izstrādāts būvprojekts, iepriekš rīkojot starptautisku metu konkursu. Latvijas Nacionālā teātra piebūves būvniecību plānots sākt pēc 2021.gada 31.decembra, kad beigsies nomas līgums ar SIA "Kronvalda parks".

Šā gada 13.septembrī FM rīkotajā starpministriju sanāksmē tika panākta vienošanās, ka valsts nekustamais īpašums pašvaldībai nododams ar vairākiem nosacījumiem. Pirmkārt, īpašums ir izmantojams Latvijas Nacionālā teātra darbības nodrošināšanai, kā arī kultūras infrastruktūras uzturēšanai un attīstīšanai. Otrkārt, pašvaldībai ir pienākums saskaņot piebūves būvniecības ieceri ar Latvijas Nacionālo teātri. Treškārt, pašvaldībai ir pienākums desmit gadu laikā pēc īpašuma pārņemšanas pašvaldības īpašumā pabeigt piebūves būvniecību un nodot to ekspluatācijā.

Tāpat pašvaldībai būs tiesības nojaukt par saviem finanšu līdzekļiem būves, ja tas nepieciešams teātra piebūves būvniecībai. Pašvaldībai būs arī tiesības pievienot pārņemto īpašumu Rīgas pilsētai piederošajam nekustamajam īpašumam Kronvalda bulvārī 2, lai nodrošinātu Latvijas Nacionālā teātra piebūves ieceres atbilstību būvniecību regulējušo normatīvo aktu prasībām, tai skaitā vides pieejamībai, apbūves rādītājiem, nodrošinātu inženierkomunikāciju savietojamību u nteātra kā vienota būvju kompleksa ekspluatāciju.

FM piebilda, ka īpašuma nodošana Rīgas domei neskar valsts budžetu. Tajā pašā laikā ministrijā atzina, ka Rīgas pilsētas pašvaldībai radīsies izdevumi teātra piebūves būvniecības projekta īstenošanai un ieņēmumi pēc objekta nodošanas ekspluatācijā un nomas līguma noslēgšanas ar VSIA "Latvijas Nacionālais teātris", tomēr minēto ieņēmumu apmēru patlaban nav iespējams noteikt.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Rīgas dome ir atbalstījusi pie teātra esošo tenisa kortu pārņemšanu savā īpašumā, lai nākotnē varētu realizēt teātra telpu paplašināšanu. Kā iepriekš Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejai sacīja bijušais teātra izpilddirektors Ojārs Rubenis, tenisa kortu teritorija "ir vienīgais iespējamais virziens, kurā teātra ēka var attīstīties".

Viņš skaidroja, ka pirms 12 gadiem, kad sācis strādāt teātrī, īpašums Kronvalda bulvārī 2B bija nodots privatizācijai, un teātris ar Kultūras ministriju septiņus gadus tiesājās par tiesībām zemi pārņemt. Viņš zināja teikt, ka tur izvietotie tenisa korti tiek izmantoti neregulāri - trīs vai četras reizes mēnesī pāris mēnešus gadā.

"Uzņēmums, kas ir šo kortu īrnieks, par zemes nomu maksā neadekvāti mazu nomas maksu. Esmu mēģinājis vienoties ar viņiem par nomas līguma pārtraukšanu, kam viņi, protams, nepiekrīt," sacīja Rubenis.

Rīgas domes Īpašuma departamentam pārņemot zemi savā īpašumā, tiks pārņemts arī šis nomas līgums, kas ir spēkā līdz 2021.gadam. Pārņemot līgumu no valsts un to atjaunojot, tiek plānota arī nomas maksas pacelšana. "Tai pat laikā līdz 2021.gadam sāksim metu konkursa izsludināšanu un projektēšanu jaunajai teātra piebūvei, lai 2021.gadā, kad būs pabeigta Mežaparka estrāde, teorētiski varētu sākt celtniecību," paudis komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Aģentūrai LETA Burovs pauda cerību, ka metu konkurss varētu tikt izsludināts jau šogad, neraugoties uz to, ka zemes pārņemšanas birokrātiskais process parasti ilgst vairākus mēnešus.

Taujāts par teātra paplašināšanos, Rubenis pauda, ka teātrim jau sen nepieciešama pārvietojamā skatuve jeb tā sauktā "melnā kaste", kā arī darbnīcas un noliktavas, kuras esošajā ēkā nav bijušas paredzētas un šobrīd atrodas Buļļos.