Sagatavoti trīs arhitektoniskie risinājumi "Rail Baltica" stacijai lidostā "Rīga"

Jaunā stacija, sliežu ceļi, visas sistēmas un būves tiks pilnībā integrētas esošajā infrastruktūrā, veidojot modernu un daudzfunkcionālu pasažieru apkalpošanas kompleksu, kas būs savienots ar jauno pasažieru termināļa paplašinājumu, informē Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja Rita Voronkova.

“Projektējamā stacija ir pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā, kā arī pirmā projekta “Rail Baltica” stacija. Risinājumi tiek veidoti tā, lai pēc būvniecības pabeigšanas tiktu uzlabota publiskā piekļūšana, izbūvējot vairākus jaunus pievades ceļus un estakādes, nodrošinot ērtāku piekļūšanu ar augstāku komforta un mobilitātes līmeni gan virzienā no lidostas uz pilsētu, gan no pilsētas uz lidostu. Redzam, ka projektētāji, pilnsabiedrība “Prosiv” (Itālija, Slovākija, Latvija), izveidojuši risinājumus, kas atbilst nākotnes vajadzībām funkcionalitātes un energoefektivitātes ziņā, kā arī ir integrējami esošajā vidē,” norāda “Eiropas Dzelzceļa līniju” valdes loceklis Andris Linužs. 

“Lidosta “Rīga” augstu novērtē EDzL un projektētāju atbildīgo pieeju “Rail Baltica” lidostas stacijas arhitektoniskā risinājuma meklējumos. Attīstot piedāvātos konceptus jau par konkrētu būvniecības projektu, būtiski būs sabalansēt pasažieru ērtības, mūsdienīgus tehnoloģiskos risinājumus un arhitektoniskās ambīcijas. Piedāvātie koncepti apliecina izstrādātāju izpratni par objekta nozīmi, kas būs ne tikai vērienīgākais infrastruktūras projekts, kāds Baltijā līdz šim īstenots, savienojot multimodālā satiksmes mezglā dzelzceļa staciju ar lidostas pasažieru termināli, bet arī valsts un lidostas seja uz daudzām desmitgadēm,” atzīmē lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

Oktobra sākumā ar izveidotajiem risinājumiem iepazinās “Eiropas Dzelzceļa līniju” sadarbības partneri no nevalstisko organizāciju sektora: invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”, apvienība “Pilsēta cilvēkiem”, Latvijas vecāku organizācija “Mammām un tētiem” un “Latvijas Riteņbraucēju apvienība”, vēsta R. Voronkova.

Diskusijā piedalījās arī arhitekts, “Rail Baltica” projekta Rīgā pārinstitucionālās koordinācijas padomes loceklis Jānis Dripe. Diskusijā par arhitektonisko risinājumu atzinību ieguva koncepts, kurš veido saikni ar dabu un atgādina par koka arhitektūras tradīcijām staciju vēsturē Latvijā.

J. Dripe skaidro: “Stacijas ēka Rīgas centrā un pietura starptautiskajā lidostā būs kā divi tuvi radinieki – tie respektēs konkrētās vietas kontekstu, bet reprezentēs arī “Rail Baltica” projekta augstos arhitektūras kvalitātes standartus un stilistiku. Iespējamais koka konstrukciju lietojums un lidostas stacijas fasādes plastikas uzsvērums, kas skaidri iezīmē apjoma centru un akcentē ieeju, tuvojoties lidostai, ir viena laba projekta attīstības alternatīva.”

Jau ziņots, ka šī gada 20. martā tika parakstīts pirmais “Rail Baltica” projektēšanas un autoruzraudzības līgums par “Rail Baltica” stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojektēšanu starptautiskajā lidostā “Rīga”. To parakstīja Eiropas sliežu platuma projekta ieviesējs Latvijā SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un atklātā starptautiskā konkursa uzvarētājs – trīs valstu uzņēmumu apvienība “Prosiv” (“Sintagma” (Itālija), “Prodex” (Slovākija) un “Vektors T” (Latvija)), stāsta R. Voronkova.

Kopējais projektējamās līnijas garums ir 4,4 km. “Rail Baltica” dzelzceļa stacija lidostā “Rīga” tiks izvietota uz estakādes (kas stiepsies visā lidostas teritorijā 2 km garumā), vienā līmenī ar perspektīvā termināla reģistrācijas zāli. Paredzēts 400 m perons, kas nodrošina starptautisko vilcienu un piepilsētas vilciena (shuttle) apkalpošanu. Šī projekta ietvaros tiks izbūvēts arī jauns dzelzceļa pārvads pāri K. Ulmaņa gatvei, uzbērums posmā no Imantas līdz lidostai (2,3 km garumā). Infrastruktūras izveide dos iespēju izveidot arī kravu atzara pieslēgumu lidostas teritorijai.

“Rail Baltica” ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver piecas Eiropas Savienības valstis: Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju, netieši – arī Somiju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 km garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 km/h, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ziemeļu–dienvidu virzienā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu–Rīgu–Kauņu–Varšavu–Berlīni, informē R. Voronkova.