Veselīgā mājā veselīgs dzīvesveids

Arvien vairāk cilvēku Latvijā aizraujas ar veselīgu dzīves veidu. Un ko mēs parasti saprotam ar šo terminu? Tas ir veselīgs uzturs, fiziskās aktivitātes, saules gaisma un pietiekami daudz svaiga gaisa.

Vēlamies apskatīt svaigā gaisa nozīmi cilvēka organismā un apkopot darbības, kā uzlabot iekštelpu klimatu, kurā pavadām lielu daļu savas dzīves, jo šķiet, ka mūsu platuma grādos maz tiek runāts par vienu no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc bieži jūtam nogurumu un produktivitātes trūkumu, slimojam ar dažādiem vīrusiem. 

Pētījumi ir pierādījuši, ka Eiropas iedzīvotāji vidēji 90 % no savas dzīves daļas pavada telpās strādājot, mācoties, spēlējoties vai atpūšoties. Kā jūs domājat, kādas sekas rada tik ilgstoša uzturēšanās nevēdinātās, sasmakušās telpās, jo īpaši apkures sezonā? Cik daudz cilvēku strādā telpās, kurās pat neiespīd gaisma un ielaist svaigu gaisu ir neiespējami. 

Mums rodas dažādas alerģijas, palielinās iespējamība saslimt ar astmu, veidojās noguruma sajūta, ievērojami samazinās darba spējas. Ja nevēdinām savu mājvietu, veselības problēmām pievienojas arī bezmiegs.

Protams, jūs teiksiet, ir apstākļi, kurus nav iespējams izmainīt, piemēram, darba vietā. Tomēr ir darbības, kuras mēs varam veikt, lai uzlabotu savu vidi un saņemtu vairāk mūsu eksistēšanai tik svarīgo komponentu.

Atrodoties darbā vai mājās, ir ieteicams vēdināt telpas vismaz 2-4 reizes dienā. Radot skursteņa efektu, viss sastāvējušais un mitrais gaiss tiek izrauts laukā. To ir iespējams izdarīt, vienlaicīgi atverot jumta logus un fasādes logus. 5-15 minūšu laikā telpās ieplūdīs pietiekami daudz svaiga gaisa, lai tas uzlabotu iekštelpu klimatu un samazinātu alerģiju rašanos.

Ir pierādīts, ka veselīga iekštelpu klimata nodrošināšana skolās, uzlabo bērna mācīšanās spējas un loģisko domāšanu pat par 15 %. Iekštelpu klimatu galvenokārt var uzlabot ar pietiekamu dienas gaismas un svaigā gaisa daudzumu, kas uzlabo bērna produktivitāti un labsajūtu.

Ja plānojat savas mājas renovāciju, ir svarīgi padomāt par papildus logu ierīkošanu, kas palīdzēs ielaist vairāk dabiskā apgaismojuma telpās, kā arī uzlabos telpu vēdināšanas iespējas un apjomu. Esam pārliecinājušies, ka vairāk logu dod iespēju uzlabot ne tikai iekštelpu klimatu, bet sniedz iespēju, vērot skaistus skatus, atpūtināt acis no mācību procesa vai vienkārši pasapņot ar atvērtām acīm. 

Nekomfortabls iekštelpu klimats bieži apgrūtina iemigšanu vai rada saraustītu miegu. Ir ļoti būtiski iemigt izvēdinātā telpā, turklāt miegs būs ievērojami labāks, ja uz nakti guļamistabā aizvērsiet gaismu necaurlaidīgu žalūziju un par dažiem grādiem samazināsiet gaisa temperatūru.

 

Iekštelpu klimatu ietekmē arī drēbju žāvēšana, ēst gatavošana, ik vakara vannošanās. Telpās rodas mitrums, kas paaugstina pelējumu rašanos, kas savukārt palielina iespēju iegūt elpceļu slimības. Četru cilvēku ģimene dienas laikā rada mitruma daudzumu, kas mērojams ap 10-15 l. Pētījumi pierāda, ka 25 % Eiropas iedzīvotāji ziemas laikā vispār nevēdina savu mājokli. Mēs varam tikai iedomāties, kāds slimību un alerģiju perēklis ir šīs mājvietas.

Lai uzlabotu savu un savas ģimenes produktivitāti, jācenšas piepildīt telpas ar pietiekamu dienas gaismas daudzumu. Lai samazinātu alerģiju un elpceļu slimību rašanos savā mājvietā, darbā, skolā, telpas ir jāvēdina. Apkopojot iepriekš minēto, ir skaidrs, ka svaigs gaiss, dienas gaisma un ciešs miegs pilnīgā tumsā ir tikpat svarīgas veselīga dzīvesveida sastāvdaļas, kā augļi uzturā un fiziskie treniņi. 

Rakstā izmantoti pētījumi no žurnāla Veselīgas mājas barometrs 2015.