ERAF līdzekļi tiks ieguldīti gudrās izaugsmes un zaļās ekonomikas projektos

Eiropas Parlaments (EP) trešdien apstiprināja jaunus finansēšanas noteikumus līdz 2027.gadam, kas attieksies uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda finansējumu Eiropas Savienībā (ES), tostarp paredzot ERAF līdzekļus ieguldīt gudrās izaugsmes un zaļās ekonomikas projektos, aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

Saskaņā ar noteikumu projektu reģioniem 30-50% ERAF līdzekļu būs jāiegulda inovāciju veicināšanā un vēl 30% - aprites ekonomikas projektos un tādās aktivitātēs, kas atbalsta klimata politikas mērķu sasniegšanu. Kohēzijas fonda finansējums arī turpmāk būtu jāiegulda vides un transporta infrastruktūras projektos.

EP deputāti uzskata, ka, piešķirot ES finansējumu, jāņem vērā Eiropas reģionu teritoriālās, ekonomiskās un sociālās atšķirības. Tāpēc finansējuma apjoms būtu nosakāms, ņemot vērā IKP uz vienu iedzīvotāju reģiona līmenī, ne valsts nacionālo kopienākumu. Deputāti arī rosināja vismaz 10% ERAF finansējuma atvēlēt ilgtspējīgai pilsētattīstībai, kamēr Eiropas Komisija priekšlikums šim mērķim paredzēja 6% līdzekļu.

Znotiņa-Znota pauda, ka EP deputātu ieskatā ES finansējums nebūtu jāpiešķir lidostu infrastruktūras attīstībai, atkritumu savākšanai, sadzīves atkritumu apsaimniekošanai un ar fosilo kurināmo saistītiem ieguldījumiem. Izņēmums būtu projekti, kas saistīti ar energoefektivitāti un aprites ekonomikas principiem.

EP savu nostāju apstiprināja ar 475 balsīm, 93 balsīm pret, bet 53 deputāti atturējās. Paredzams, ka sarunas par noteikumu galīgo redakciju ar ES valstu ministriem rudenī uzsāks EP jaunā sasaukuma deputāti.

Jaunie finansēšanas noteikumi būs spēkā no 2021. līdz 2027.gadam un attieksies uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda finansējumu visos ES reģionos un to mērķis ir uzlabot ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.