Latviski
Zem daudzdzīvokļu ēkām esošās zemes piespiedu noma: kas mainās no 1. maija?
Pagājušā gada aprīlī Satversmes tiesa uz zemes īpašnieku pieteikuma pamata atzina par neatbilstošiem Satversmei likuma grozījumus, saskaņā ar kuriem gadījumos, kad zemes īpašnieki un dzīvokļu īpašnieki nav spējuši panākt savstarpēju vienošanos par nomas maksas apmēru, nomas maksa 2018. gadā nedrīkst pārsniegt 5 %, 2019. gadā – 4 % un no 2020. gada – 3 % no nomātā zemesgabala kadastrālās vērtības. Šīs normas zaudē spēku šā gada maijā. Ko tas nozīmē šādās mājās esošo dzīvokļu īpašniekiem?
Lai šajā jautājumā neizveidotos tiesiskais vakuums, Saeimai bija jāveic grozījumi Likumā par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju un jānosaka nomas maksas likme gadījumiem, kad puses nespēj panāk savstarpēju vienošanos. Taču Tieslietu ministrija ierosināja pagaidām nekādus likuma grozījumus neieviest. Tieslietu ministrijas ieskatā grozījumi skars tikai tos dzīvokļu īpašniekus, kuri nav varējuši vienoties ar zemes īpašniekiem par nomas maksas apmēru, un tā nebūt nav lielākā iedzīvotāju kategorija.
Pagaidām šis jautājums ir palicis bez tiesiskā regulējuma – līdz brīdim, kad tiks pieņemts jauns likums, kura projekts tika izsludināts šī gada martā. Ir paredzēts, ka jaunais regulējums stāsies spēkā (ja vien to apstiprinās Saeima) 2020. gada 1. janvārī.
Kā tad rīkoties laikposmā no 2019. gada 1. maija līdz 31. decembrim?
Rīga.lv aplūkoja dažas tipiskas situācijas, kādas var būt izveidojušās dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašnieku savstarpējās attiecībās:
1.Starp dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem ir noslēgts līgums
Nekas nemainās. Samaksa jāveic saskaņā ar līguma noteikumiem. Līgums var tikt grozīts, ja tajā šāda iespēja ir paredzēta, kā arī pēc pušu savstarpējas vienošanās vai vēršoties tiesā.
2.Nomas maksas ir apmērs ir noteikts ar tiesas spriedumu
Nekas nemainās. Samaksa jāveic saskaņā ar tiesas spriedumu. Spriedumu var atcelt tikai pārsūdzēšanas kārtībā, ja šādai atcelšanai ir pamatojums.
3.Nav nedz līguma, nedz tiesas sprieduma
Šis ir tieši tas gadījums, kad nepieciešams vienoties par nomas maksas apmēru laikposmam no šī gada 1. maija līdz 2020. gada 1. janvārim. Puses pārrunu ceļā var panākt savstarpēju vienošanos un parakstīt līgumu.
Kādus argumentus var izmantot pārrunās?
- Pirmkārt, pēc tam, kad Satversmes tiesa ir atcēlusi virkni tiesību normu, atsaukties var uz agrākajiem noteikumiem, kas paredz, ka nomas maksa nedrīkst pārsniegt 6 % no kadastrālās vērtības.
- Otrkārt, jāņem vērā, ka patlaban Tieslietu ministrijas piedāvātais likumprojekts nosaka, ka zemes nomas maksa var būt 4 % no kadastrālās vērtības. Un arī tas ir arguments pārrunās.
Ja puses nav spējušas panākt vienošanos, jautājums tiek lemts tiesā (tiesvedība var ilgt vairākus gadus).
4.Nomas līguma jautājums tiek skatīts tiesā
Jāgaida tiesas lēmums.
Uzmanību! Tas, kā ir noregulētas attiecības starp dzīvokļu un zemes īpašniekiem, jājautā nama apsaimniekotājam.
