Pēc vairāku gadu pauzes nekustamā īpašuma tirgus piedzīvo lai arī piesardzīgu, tomēr aktivitātes pieaugumu, kas jūtama arī mājokļu tirgū.
Īpašumu cenas atgriezušās saprātīgā līmenī, ko vismaz pagaidām neietekmē dažādi «burbuļi», tomēr speciālisti jebkuram pircējam iesaka ņemt vērā virkni faktoru, lai gaidītā prieka vietā nepiedzīvotu vilšanos par daudz lielākām faktiskajām izmaksām.
P
roti – pirms darījuma veikšanas obligāti jāpārliecinās, vai un kādas komunikācijas ierīkotas konkrētajam īpašumam. «Nekādā gadījumā nedrīkst pirkt apbūves gabalu, kaut tā kopējā cena būtu tikai 1000 eiro, pirms neesat pārliecinājušies, vai īpašumam ierīkotas nepieciešamās komunikācijas – elektrības un gāzes pieslēgums. Vēsture pierāda – 2006. gadā visi dalīja lauksaimniecības zemes kā apbūves gabalus, kur pārsvarā nebija nekādu komunikāciju, pat nenojaušot, cik izmaksā attiecīgu pieslēgumu ierīkošana un vai tur vispār ir iespējams tādu ierīkot,» akcentē nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits. Runājot par komunikāciju, tajā skaitā elektroenerģijas, pieslēgumiem konkrētajam īpašumam, nedrīkst paļauties uz vārdu «iespējams», viņš uzsver, piebilstot, ka ir svarīgi solījumiem gūt rakstisku apstiprinājumu.
Šādu informāciju var pārbaudīt pie pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, AS Sadales tīkls, norādot objekta adresi vai kadastra numuru, un viņi sniegs informāciju gan par to, ja pieslēgums jau ierīkots, gan arī par tehniskajām iespējām un aptuvenajām izmaksām, ja pieslēgumu būs jāierīko no jauna. «Ja apbūves gabals bez komunikācijām maksā 25 eiro par kvadrātmetru, tas var šķist labs darījums, taču tad, kad tam klāt pieskaita komunikāciju ierīkošanas izmaksas, cena var pieaugt jau līdz 40 eiro, un beigās šāds pirkums var izmaksāt krietni vairāk par citu turpat esošu īpašumu jau ar ierīkotām komunikācijām, kas sākotnēji bijis dārgāks,» skaidro A. Šmits.
A/s PrivatBank Fizisko personu kreditēšanas departamenta vadītāja Vaira Filipsone stāsta, ka gadījumos, kad pircējs īpašuma iegādei vēlas izmantot kredītu, bankas obligāta prasība ir licencēta vērtētāja slēdziens par konkrēto īpašumu, kurā līdz ar citiem faktoriem tiek ņemts vērā tas, kādu komunikāciju pieslēgumi ir īpašumam. «Reti ir tādi gadījumi, kad īpašumu pērk bez komunikāciju pieslēgumiem. Parasti gadījumos, ja īpašumam komunikāciju nav, pircējs pirms darījuma īstenošanas prasa pārdevējam, lai tos ierīko,» skaidro V. Filipsone.
Arī viņa akcentē, ka pieslēguma ierīkošana ir samērā dārga, tāpēc reti ir gadījumi, kad, piemēram, apbūvei paredzēta zemes īpašuma iegādei iespējams saņemt bankas aizdevumu, ja tajā nav ierīkotas komunikācijas. «Šis apstāklis ir būtisks, jo banka pirms kredīta piešķiršanas rūpīgi izvērtē darījumu un klienta finanšu iespējas,» stāsta bankas speciāliste. Pēc viņas sacītā, cita situācija ir tad, ja konkrētajam īpašumam jau ierīkotas komunikācijas, bet tās ir tikai uz laiku atslēgtas ar iespēju jebkurā brīdī par nelielām izmaksām pieslēgumu atjaunot.
Te gan speciālisti atgādina, ka arī šādā gadījumā vērts pie pakalpojuma sniedzējiem noskaidrot, vai konkrētajā rajonā ir pietiekamas jaudas, lai nodrošinātu īpašuma pircēja paredzamās vajadzības pēc, piemēram, noteikta gāzes daudzuma gadā vai noteiktas jaudas elektroenerģijas pieslēguma. A. Šmits skaidro – var būt situācija, kad visas konkrētajā rajonā pieejamās jaudas pilnībā jau izmanto apkārtējo mājokļu īpašnieki, tādā gadījumā pakalpojuma sniedzējam būs jāveic jaudas palielināšana. Tas atkal var radīt papildu izmaksas.
V. Filipsone bilst, ka arī banka visus šos apstākļus ņem vērā. «Aizdevējs vēlas būt drošs, ka prasītais finansējums ļaus kredītņēmējam kopā ar savu līdzfinansējumu pilnībā realizēt projektu. Tas būtu nepamatots risks, ja beigās izrādītos, ka ar piešķirto finansējumu iespējams īstenot tikai pusi projekta, bet pārējam naudas nepietiek,» akcentē finanšu eksperte.
RUNĀJOT par komunikāciju, tajā skaitā elektroenerģijas, pieslēgumu nekustamajam īpašumam, nedrīkst paļauties uz vārdu «iespējams». Svarīgi šim apgalvojumam gūt rakstisku apstiprinājumu.
Guntars Gūte
Diena