Rīgas domes koalīcija asi kritizē Mājokļu departamenta vadību par neskaidro 12 miljonu eiro vērto dzīvokļu atjaunošanas iepirkumu

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti šodien asi kritizēja un neslēpa neizpratni par Mājokļu un vides departamenta noslēgto 12 miljonus eiro vērto iepirkumu, kas diviem uzņēmējiem turpmākos trīs gadus uztic veikt pašvaldības īpašumā esošo dzīvokļu atjaunošanas būvdarbus.

Kā iepriekš vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga", augusta beigās Mājokļu un vides departaments noslēdza 12 miljonus eiro vērtu līgumu par pašvaldības īpašumā esošo dzīvokļu atjaunošanu ar uzņēmumiem SIA "Posiitum" un SIA "BMS Tehnologija". Viens no šiem uzņēmumiem gan ilgstoši sadarbojies arī ar SIA "Rīgas karte", kas savukārt radījis jautājumus Rīgas mēram Oļegam Burovam (GKR), kurš Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" solījis skaidrot, "kas tā ir par daudzprofilu firmu, kas veiksmīgi sadarbojas ar "Rīgas karti" un tajā pašā laikā brīvajā laikā var remontēt dzīvokļus zem vispārējās vienošanās".

Departamenta remontdarbu plāns paredz laika posmā no 2020.-2022.gadam izremontēt dzīvokļus 11,8 miljonu eiro apmērā. 3,2 miljonus eiro paredzēts investēt sociālās dzīvojamās mājas Dolomīta ielā 1 atjaunošanai, kopumā plānojot izremontēt 4852 kvadrātmetrus lielu platību ar 129 dzīvokļiem.

Vēl trīs miljonus paredzēts tērēt ēkai Lielupes ielā 1, k-10, kopumā paredzot atjaunot 61 dzīvokli, bet vēl 4,3 miljonus - dažādu sociālo grupu dzīvojamai mājai Prūšu ielā 25A, kur rezultātā varētu tikt atjaunotas 200 istabas. Vēl 1,3 miljonus paredzēts tērēt aptuveni 160 atsevišķu dzīvokļu remontiem.

Skatot departamenta turpmāko trīs gadu remontdarbu plānus, iepirkumam pievērsās arī Mājokļu un vides komitejas deputāti.

Komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) vērsa uzmanību, ka departaments ar komersantiem noslēdzis vienošanos par vismaz trīs reizes lielāku summu, nekā statistiski tiekot tērēts dzīvokļu remontēšanai, un norādīja, ka parasti lielie ēku projekti tiekot apstiprināti atsevišķi. Tāpat viņš vērsa uzmanību, ka departamentam pēc būtības realitātē nav tik daudz dzīvokļu, kurus viņi par tādu naudu varētu remontēt.

"Vidēji gadā mēs izremontējam 150 dzīvokļus, un šiem projektiem mēs vienmēr piešķiram naudu, kas parasti izmaksā vidēji 1,3 miljonus eiro. Bet šeit ir trīs lieli projekti, un par tik lielu ēku atjaunošanu vienmēr lemj atsevišķi. Kāpēc šoreiz ir citādi un kāpēc tad provizoriskā summa nav 50 miljoni vai 100 miljoni eiro?" prasīja deputāts.

Departamenta vadītājs Anatolijs Aļeksejenko sacīja, ka līgums ir noslēgts par provizorisko summu un nauda tiks lūgta nākamā gada budžetā. "Ja jūs lemsiet, ka šīs trīs mājas ir jāatjauno, mēs to darīsim par tik lielu naudu, cik iedosiet. Ja iedosiet 100 000 eiro, tad remontēsim par tiem, un mums nekādas sankcijas nebūs. 12 miljoni ir maksimālā summa, ko varam tērēt," sacīja direktors, atzīstot, ka līgums noslēgts bez tehniskās specifikācijas, kas noteiktu, kādi būvdarbi būs jāveic.

Šāda atbilde gan neapmierināja vairumu domnieku, kuri pauda neizpratni, kā departaments varējis noslēgt līgumu par būvdarbu veikšanu, nezinot, kādi darbi vispār būs jāveic, uz kādiem datiem balstoties veikti summas aprēķini un kāpēc līgums slēgts bez konsultēšanās ar komiteju.

Piemēram, deputāte Linda Medne (JKP) interesējās par to, uz kādiem kritērijiem balstoties izvēlēti uzvarētāji. Savukārt deputāts Valērijs Petrovs pauda neizpratni, kā tas nākas, ka departaments spējis atrast būvdarbu veicējus trim lieliem projektiem vēl bez būvprojekta izstrādes, kā arī prasīja, kurš vispār nosaka to, ka mājas tiek atjaunotas, nevis būvētas no jauna, jo, viņaprāt, 12 miljonus eiro būtu lietderīgāk investēt jaunu ēku izbūvē.

Kopumā Aļeksejenko uz deputātu jautājumiem atbildēja aptuveni pusotru stundu, nereti gan nespējot sniegt atbildes pēc būtības.

Viņš vairākkārt skaidroja, ka šoreiz šajos 12 miljonos ietilpst arī trīs lielie māju projekti, un par tiem atsevišķi iepirkumi par būvdarbu veikšanu netiks sludināti, taču vēl gaidāmi iepirkumi par būvprojekta izstrādi.

Savukārt, runājot par māju atjaunošanu, departaments tradicionāli esot prasījis naudu investīciju programmā, lai nepieciešamības gadījumā piešķirtos līdzekļus varētu pārcelt uz nākamajiem gadiem. Kādēļ šoreiz izvēlēta cita pieeja, Aļeksejenko gan pamatot nespēja. Konkursa uzvarētāji esot izvēlēti pēc zemākās cenas principa, kā arī, ņemot vērā piedāvātā garantijas laika ilgumu.

Deputāti vairākkārt mēģināja izdibināt, kā tas nākas, ka iepirkumi ir noslēgti bez būvprojektiem un kā departaments spējis pareģot iespējamās izmaksas, taču Aļeksejenko no sava teiktā neatkāpās un atkārtoja, ka izmaksas esot provizoriskas un to realizācija būs stingri atkarīga no domes lēmumiem.

Komitejas vadītājs gan turpināja vērst uzmanību, ka saskaņā ar Īpašuma departamenta sniegto informāciju, konkrētie iepirkuma uzvarētāji nemaz nebija tiesīgi kvalificēties iepirkumam, jo neatbilda vienam no paša departamenta izvirzītajiem kritērijiem.

Proti, Mājokļu un vides departaments iepirkumā bija noteicis, ka pretendentiem pēdējo trīs gadu laikā vidējam apgrozījumam jābūt 1,5 miljoniem eiro, taču saskaņā ar Būvniecības informācijas sistēmā pieejamo informāciju neviens no abiem komersantiem šai prasībai nekvalificējas, turklāt viens no tiem vispār esot reģistrēts tikai 2018.gadā.

"Jūs esat noslēguši līgumu, pretrunā paši saviem atlases nosacījumiem. Iepirkuma komisijai ir jādomā, kā to tagad anulēt," viedokli pauda Stepaņenko.

Departamenta pārstāvji gan sacīja, ka pie piedāvājumiem iesniegtās peļņas un zaudējumu bilances liecinot par pretējo un līdz šim šāda informācija no Īpašuma departamenta saņemta neesot. 

Kopumā komiteja izskanējušo informāciju pieņēma zināšanai, lai gan vairāki domnieki pauda viedokli, ka, balsojot par nākamā gada budžetu, neplāno atbalstīt naudas piešķīrumu šiem projektiem.

Tikmēr Burova pārstāve aģentūrai LETA norādīja, ka informāciju par konkrēto iepirkumu nodota izvērtēšanai Juridiskajai pārvaldei.