Mājokļa uzturēšanas izdevumu īpatsvars mājsaimniecību ienākumos pērn sarūk līdz 14%

Mājokļa uzturēšanas izdevumu īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 1,2 procentpunktiem un vidēji uz vienu mājsaimniecību mēnesī bija 14%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2016.gadā mājokļa uzturēšanas izdevumi Latvijā bija vidēji 140 eiro uz vienu mājsaimniecību mēnesī, kas ir par 1,6% mazāk nekā 2015.gadā, kad tie bija 142 eiro.

Statistikas pārvaldē arī norādīja, ka pagājušajā gadā pāri ar bērniem mājokļa uzturēšanai vidēji tērēja 216 eiro mēnesī, un šie izdevumi veidoja 14,4% no viņu rīcībā esošajiem ienākumiem. Savukārt mājsaimniecības ar vienu pieaugušo un bērniem līdz 17 gadiem mājokļa izdevumiem tērēja 162 eiro mēnesī, un šie izdevumi veidoja 23% no to rīcībā esošajiem ienākumiem.

"Kaut arī pēdējos gados samazinās mājokļa izdevumu īpatsvars no mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem, 2016.gadā joprojām gandrīz trešdaļa (30,5%) mājsaimniecību apgalvoja, ka šo izdevumu segšana tām ir ļoti apgrūtinoša," piebilda statistikas pārvaldē.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2016.gadā Latvijā 10,5% mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā kaut reizi ir bijušas parādā par komunālajiem pakalpojumiem (2015.gadā - 15,5%). Neraugoties uz lielajām grūtībām segt mājokļa uzturēšanas izdevumus, vismazāk parādnieku par komunālo pakalpojumu rēķiniem pērn bija vientuļo vecākā gadagājuma (no 65 gadu vecuma) personu vidū - 9%. Joprojām visvairāk parādnieku par komunālo pakalpojumu rēķiniem bija mājsaimniecībās, kurās viens pieaugušais audzina bērnus līdz 17 gadiem (25,6% - 2016.gadā, 32,8% - 2015.gadā) un mājsaimniecībās, kurās pāris audzina trīs un vairāk bērnus līdz 17 gadiem (24,8% - 2016.gadā, 28,2% - 2015.gadā).

Pāri ar trim un vairāk bērniem līdz 17 gadiem bija tie, kas visvairāk sūdzējās par apkārtējās vides piesārņojumu dzīvesvietas apkārtnē (28,5%), tekošu jumtu, mitrām sienām vai trupi logu rāmjos vai grīdās (26%) un nepietiekamu dienas gaismu mājoklī (11,5%). Savukārt nepilnās ģimenes un vientuļo vecākā gadagājuma personu (no 65 gadiem) mājsaimniecības visvairāk satraucās par troksni no kaimiņu dzīvokļiem, kāpņu telpas vai āra (attiecīgi 18,1% un 16,7%).