LETA. Vairāk nekā puse jeb 57% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pašlaik mājokli izdevīgāk ir pirkt, nevis īrēt, liecina "Swedbank" veiktā iedzīvotāju aptauja.
Tikai 13% uzskata, ka labāk mājokli īrēt, turpretī trešdaļai vispār nav viedokļa šajā jautājumā.
Galvenais apsvērums par labu mājokļa iegādei, pēc 72% aptaujāto iedzīvotāju domām, ir tas, ka pašlaik ikmēneša kredītmaksājums ir līdzvērtīgs vai zemāks līdzīga mājokļa īres izmaksām. Savukārt 67% kā būtisku argumentu norāda - nekustamā īpašuma iegāde ir ilgtermiņa ieguldījums.
Tie iedzīvotāji, kuri uzskata, ka mājokli izdevīgāk īrēt, nevis pirkt, galvenokārt norāda, ka viņiem nav pārliecības par savu spēju uzņemties ilgtermiņa saistības (53%). Savukārt 37% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka pašlaik tirgū ir neatbilstošas cenas mājokļu kvalitātei, bet 35% atzinuši, ka grūti atrast savām vēlmēm un iespējām atbilstošu mājokli iegādei.
"Swedbank" apkopotie dati rāda, ka joprojām iedzīvotāju primārā izvēle mājokļu iegādē ir tipveida dzīvokļi Rīgā. Tie ir ievērojami lētāki nekā tādas pašas platības dzīvokļi jaunajos projektos, kā arī visbiežāk atrodas vietā ar attīstītu infrastruktūru. Tāpat izvēle norāda uz iedzīvotāju patieso spēju uzkrāt un aizņemties saistības sava mājokļa iegādei - vidējā summa, kuru iedzīvotāji aizņemas, ir 55 000 eiro ar atmaksas termiņu uz 16 gadiem.
Visbiežāk mājokļa iegādi atļaujas iedzīvotāji 30 gadu vecumā ar vidējiem ikmēneša ienākumiem no 1000 līdz 1500 eiro.
Vaicāti, kas varētu veicināt aizdevumu pieejamību mājokļa iegādei, iedzīvotāji primāri norāda - lielākas algas (59%), plašāka valsts iesaiste ar atbalsta programmām (41%) un nodokļu atvieglojumi kredītņēmējiem (40%). Laukos dzīvojošie biežāk cer uz lielākām algām (67%), kamēr pilsētnieki - valsts atbalstu (44%).
Iedzīvotāju aptauja veikta februārī sadarbībā ar "OMD Snapshots", izvaicājot 706 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku rajonos.
"Swedbank" Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs Ainars Balcers paziņojumā medijiem informē, ka interese par kredītu mājokļu iegādei katru gadu stabili pieaug. Tomēr samērā lielai daļai joprojām savas ieceres neizdodas realizēt tāpēc, ka vēlmes neatbilst iespējām. Tā pamats galvenokārt ir samērā zemais uzkrājumu līmenis un pirktspēja, kā arī ēnu ekonomikas negatīvā ietekme. "Tai sabiedrības daļai, kas "savos maciņos" situāciju redz savādāku, nekā tā ir redzama bankas kontos, diemžēl kredītu pieejamība ir ļoti ierobežota," norāda Balcers.
Bankas Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs atzīst, ka pašlaik diezgan labi darbojas valsts atbalsta programma ģimenēm ar bērniem, kas ļauj ievērojami samazināt pirmās iemaksas apmēru mājokļa iegādei. Tomēr fakts, ka aptuveni 40% no mājokļu kredītiem tiek izsniegti šajā programmā, norāda arī uz to, ka mājsaimniecībām pirmās iemaksas uzkrāšana ir šķērslis sava mājokļa iegādei. Bankas eksperti aicina programmu padarīt pieejamāku plašākam sabiedrības lokam, piemēram, jaunajiem speciālistiem.
Līdz šim "Swedbank" sadarbībā ar Attīstības finanšu institūciju "Altum" nodrošinājusi finansējumu vairāk nekā 1500 ģimenēm ar bērniem, kuras ar valsts galvojumu saņēmušas aizdevumu sava mājokļa iegādei.
Источник: LETA
Latviski
