SEB: Nekustamo īpašumu cenu kāpumu tuvākā gada laikā Latvijā prognozē 39,3% iedzīvotāju

 Latvijā nekustamo īpašumu cenu pieaugumu tuvākā gada laikā prognozē 39,3% iedzīvotāju, kas ir par 11,9 procentpunktiem mazāk nekā pērn rudenī, liecina "SEB bankas" jaunākā Mājokļu cenu indikatora dati.

Vienlaikus mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars palielinājies par 5,9 procentpunktiem - līdz 16,9%, nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā sagaida 28,1% iedzīvotāju, kas ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā rudenī, bet 15,8% (iepriekš 13,7%) respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām.

Bankā norādīja, ka SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība jeb starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu ir būtiski samazinājusies. Šobrīd tā sasniegusi 22,4 punktus, kas ir zemākā indikatora vērtība kopš 2012.gada. Salīdzinājumā ar iepriekšējo aptauju 2019.gada oktobrī, indikatora vērtība sarukusi par 17,8 punktiem.

Lielākais mājokļu cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars ir Vidzemē - šajā reģionā 46,8% aptaujāto sagaida, ka cenas tuvākā gada laikā pieaugs. Cenu pieaugumu tuvāko 12 mēnešu laikā sagaida arī 44,3% Latgales un 43% Kurzemes iedzīvotāju. Optimistiski attiecībā uz mājokļu cenu izmaiņām ir arī Zemgales iedzīvotāji (40,7%), savukārt mazāk optimistiski ir Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, kur mājokļa cenu pieaugumu prognozē

attiecīgi 36,4% un 33,6% iedzīvotāju. 

Savukārt mazākais pesimistiski noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars ir Kurzemē - tikai 6,8% aptaujāto prognozē mājokļa cenu kritumu.

Analizējot respondentu atbildes dažādās sociālekonomiskajās grupās, secināts, ka visvairāk nekustamā īpašuma cenu kāpuma sagaidītāju ir starp iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem un vecumā no 35 līdz 44 gadiem.

Optimistiskāk noskaņoti ir algotie darbinieki, vadošos amatos strādājošie, individuālā darba veicēji, pensionāri un mājsaimnieces, savukārt pesimistiskāki prognozēs ir bezdarbnieki un studenti.

Salīdzinot ar aptaujas datiem pērn, cenu pieaugumu vairāk prognozē iedzīvotāji ar pamata vai vidējā līmeņa izglītību un zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem, informēja bankā.

Savukārt procentuāli visvairāk to, kuri sagaida mājokļu cenu kritumu, ir iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem ar augstāko izglītību, kā arī strādājošie ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem. Tomēr arī šajās grupās mājokļu cenu kāpuma sagaidītāju skaits ir lielāks nekā cenu krituma prognozētāju skaits.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atzīmēja, ka Mājokļu cenu indikators kopš 2009.gada palīdz saprast iedzīvotāju noskaņojumu attiecībā uz nākotni un labklājību, tieši atspoguļojot tendences ekonomikā, jo īpaši darba tirgū un atalgojumā. 

"Iedzīvotāju gaidu vājināšanās nav nekāds pārsteigums, kaut kaimiņvalstīs tas bija vērojams daudz izteiktāk. Ņemot vērā, ka situācija darba tirgū, kas ietekmēs algas un ekonomiku kopumā, pasliktināsies, var sagaidīt, ka to iedzīvotāju īpatsvars, kas sagaida cenu kāpuma turpināšanos, tikai mazināsies. Kopumā gan, ņemot vērā pēdējo desmit gadu tendences nekustamā īpašuma tirgū, cenu krituma potenciāls nav milzīgs, jo atkopšanās no iepriekšējās krīzes bija ļoti neizteiksmīga, līdz ar to sagatavojot augsni arī zemākam kritienam šobrīd," pauda Gašpuitis.

Aptauja veikta 2020.gada martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi aptaujāti 1006 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.