Valdība atbalsta Ķekavas apvedceļa būvniecību

Valdība otrdien atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu Baltijā, kas tiks īstenots pēc "projektē-būvē-uzturi-finansē" modeļa, preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Satiksmes ministrs informēja, ka patlaban process ir noslēdzies un jau tuvākajos gados tiks projektēts un būvēts moderns četrjoslu apvedceļš ar paralēlajiem ceļiem, tiltiem un tuneļiem. Linkaits uzsvēra, ka tas būs pirmais solis, lai veidotu "civilizētu ceļu tīklu Latvijā".

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par ilgtermiņa saistību uzņemšanos projekta īstenošanai, varēs noslēgties iepirkuma procedūra, kuras rezultātā Iepirkuma komisija piešķirs izvēlētajam privātajam partnerim tiesības slēgt PPP līgumu. Publiskais partneris šajā projektā būs valsts Satiksmes ministrijas personā, kuras vārdā projektu īsteno VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC). Privātais partneris - publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētais privātais uzņēmējs.

"Šodienas valdības lēmums tiešām ir vēsturisks Latvijas autoceļu būvniecībai, jo tas paver pavisam jaunu lappusi nozares attīstībā," paziņojumā medijiem uzsvēra LVC valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

"Ir ieguldīts milzīgs darbs, lai mēs nonāktu līdz partnerības iepirkumam. Varu droši apgalvot, ka LVC speciālisti, kas to ir paveikuši, ir vienīgie visās trijās Baltijas valstīs ar šādu pieredzi un zināšanām. Esmu pateicīgs kolēģiem par paveikto, priekšā vēl darbs pie projekta uzraudzības turpmākos 20 un pat vairāk gadus. Tāpat, veiksmīgi realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, mēs liekam pamatus arī nākamajiem lielajiem ceļu būvniecības projektiem pēc PPP modeļa, piemēram, Rīgas apvedceļa pārbūvei," piebilda Lazdovskis.

Viņš norādīja, ka ceļa lietotājiem šis valdības lēmums nozīmē to, ka visiem tiem autobraucējiem, gājējiem un velosipēdistiem, kuri ikdienā izmanto Bauskas šosejas sākuma posmu no Rīgas līdz Ķekavas aplim uz Rīgas apvedceļa, tuvāko trīs gadu laikā dzīve kļūs daudz komfortablākā, jo tiks atrisināta mūžīgo sastrēgumu problēma, ceļš būs drošāks gan autobraucējiem, gan mazāk aizsargātajiem lietotājiem, proti, gājējiem un velosipēdistiem.

PPP iepirkuma procedūra tika sākta 2018.gada decembrī un šogad tika saņemti pretendentu labākie un galīgie piedāvājumi. Atbilstoši nolikumam, iepirkuma komisija savu lēmumu par tiesību piešķiršanu slēgt PPP līgumu pieņems pēc tam, kad Ministru kabinets pieņem galīgo lēmumu par atbalstu projekta realizācijai. Tuvāko trīs dienu laikā iepirkuma komisija šo lēmumu pieņems un pasludinās uzvarētāju, ar kuru tiks slēgts partnerības līgums. Par šo mediji un sabiedrība tiks informēti papildus.

Ķekavas apvedceļš būs valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posms no 7,78.kilometra līdz 25.kilometram. Tā joslas kilometru garums būs aptuveni 100 kilometri, tostarp četru joslu ceļš (pa divām joslām katrā braukšanas virzienā) - 12,22 kilometri, divu joslu ceļš ar vienu brauktuvi un vienu joslu katrā braukšanas virzienā - 5,36 kilometri, paralēlie ceļi un satiksmes pārvadi - 20,7 kilometri.

Tāpat projektā paredzēti divi tuneļi, seši tilti un pārvadi, 10 apļveida krustojumi, divi gājēju tilti un tuneļi un 6,5 kilometri prettrokšņu risinājumi.

Ķekavas apvedceļa vienas joslas kilometra būvdarbu izmaksas, ieskaitot inženierbūves (tilti, pārvadi, tuneļi, prettrokšņu sienas, rampas uc), būs aptuveni 1,23 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Salīdzinājumam, Saulkrastu apvedceļa (A1) viena joslas kilometra, ieskaitot inženierbūves, būvdarbu izmaksas 2007.gadā bija aptuveni 1,25 miljoni eiro.

Projekta īstenošanai uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā iegādātas 218 zemes vienības 132 hektāru platībā, tostarp, mežu zemes - 56 vienības (26%), lauksaimniecības zemes - 56 vienības (26%), apbūves zemes - 48 vienības (22%), ražošanas teritorijas - 19 vienības (9%), zeme zem ceļiem: 39 vienības (18%). Kopējās faktiskās zemju atsavināšanas izmaksas ir 4,6 miljoni eiro.