Ventspils pilsētas dome aicina Saeimas deputātus neatbalstīt grozījumus likumā "Par ostām"

 Ventspils pilsētas dome ir vērsusies pie visiem Saeimas deputātiem ar vēstuli neatbalstīt grozījumus likumā "Par ostām", aģentūru LETA informēja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij").

Vītoliņa parakstītajā vēstulē lūgts neatbalstīt šā likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimā, bet lemt par tā atdošanu atpakaļ Ministru kabinetam (MK) pārstrādāšanai un kvalitatīva izvērtējuma veikšanai, nodrošinot Valsts pārvaldes iekārtas likuma normu ievērošanu.

Ventspils dome atgādina, ka pret minētā likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimā gan publiskajā telpā, gan MK ir vairākkārt iebilduši gan Latvijas ostās strādājoši uzņēmēji, gan pašvaldības, konkrēti norādot gan uz šā likumprojekta praktiskajiem, gan juridiskajiem trūkumiem, gan tā pieņemšanas negatīvo ekonomisko ietekmi uz Latvijas ostu darbību un attīstību un Latvijas tautsaimniecību kopumā.

Vītoliņš atzinīgi novērtē, ka plašu un publisku diskusiju rezultātā MK ir ņēmis vērā izteiktos iebildumus un lēmis nereformēt Liepājas ostu, atzīstot tajā esošo pārvaldības modeli par pietiekami veiksmīgu, lai tas varētu turpināt darbu vēl 15 gadus - līdz 2035.gadam. Vienlaikus Ministru kabinetā vispār netika izvērtēta iespēja arī pārējās Latvijas ostas pārveidot pēc Liepājas ostas parauga, iesaistot ostu pārvaldībā gan ostā strādājošos uzņēmējus, gan pašvaldību. MK nav ņēmis vērā to, ka bez pašvaldības atbalsta un iesaistes veiksmīga ostas darbība konkrētās pašvaldības teritorijā nav iespējama.

Likumprojekts balstīts uz pētījumu, kurā izvērtēts tikai viens iespējamais ostu pārvaldības modelis no vairākiem reāli iespējamiem modeļiem, kas veiksmīgi darbojas pasaulē. Turklāt MK virzītais ostu pārvaldības modelis jau šobrīd vairāk nekā gadu darbojas Rīgas un Ventspils ostās un nav saskatāmi nekādi šā modeļa veiksmīgas darbības rezultāti. Ne likumprojekts, ne tā anotācija, ne pētījums, uz kuru šķietami balstīts likumprojekts, arī nepiedāvā un neanalizē nekādus nākotnes ieguvumus no ostu pārvaldības modeļa maiņas, akcentē Vītoliņš.

Tomēr aiz argumentiem par ostas pārvaldības modeļa maiņu likumprojektā ir ietvertas vairākas citas būtiskas izmaiņas, kas turklāt ir pretrunā Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, proti, regulējums paredz iespēju ostas pārvaldei brīvi rīkoties ar ostas teritorijā esošu citām personām piederošu īpašumu. Taču atšķirībā no līdzšinējās situācijas, kad ieņēmumi no citām personām piederoša īpašuma izmantošanas tika ieguldīti atpakaļ ostas teritorijā, šobrīd virzītais regulējums paredz, ka kapitālsabiedrība tos varēs izmantot pēc saviem ieskatiem.

Tādējādi ostā strādājoši uzņēmēji un ostā esošu īpašumu īpašnieki faktiski apmaksās nedefinētas aktivitātes un ieguldījumus ārpus ostas teritorijas. Šāda situācija pārkāpj personu tiesības uz īpašumu un ir pretrunā Satversmes 105.pantam, no Satversmes 1. un 101.panta izrietošajam pašvaldības principam, Civillikuma 927. un 1036. pantam, likuma "Par pašvaldībām" 76. un 77.pantam, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. un 5. pantam, kā arī ostas un tās teritorijas attīstībai.

Nosakot, ka pašvaldībai ir pienākums nodot sev piederošus īpašumus ostas kā kapitālsabiedrības valdījumā, tiek pārkāpts likuma "Par pašvaldībām" 76. un 77.pants un Civillikuma 927. un 1036.pants, kā arī ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3., 5. un 6.5 pants un Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5., 6. un 7.pants, kas liedz pašvaldībai nodot savu īpašumu kapitālsabiedrībai bezatlīdzības lietošanā.

Likumprojekts paredz šobrīd Ventspils brīvostas pārvaldei piederošo mantu un aktīvus ieguldīt AS "Ventas osta" pamatkapitālā kā valsts ieguldījumu. Šāda rīcība pārkāpj pašvaldības tiesības uz īpašumu, jo vēsturiski Ventspils brīvostas pārvalde 1994.gadā tika izveidota kā pašvaldības iestāde, kurai tieši pašvaldība piešķīra visus nepieciešamos resursus darbības uzsākšanai un nodrošināšanai.

Ventspils ostas teritorija šobrīd aizņem 42,36% no Ventspils pilsētas pašvaldības kopējās teritorijas. Pilnībā izstumjot pašvaldību no gandrīz puses tās teritorijas pārvaldīšanas, tiek pārkāpts Satversmes 1.pantā un Eiropas vietējo pašvaldību hartas 3.pantā noteiktais pašvaldības princips, kas aptver minimālo prasību kopumu attiecībā uz vietējās pašpārvaldes organizāciju demokrātiskā, tiesiskā valstī, un pašvaldības tiesības un iespējas savā teritorijā "regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs".

Saeimas kārtības ruļļa 79.panta trešā daļa noteic, ka MK likumprojektam pievieno anotāciju. Lai nodrošinātu Saeimas kārtības ruļļa ievērošanu, nav pietiekami, ja likumprojektam ir pievienots dokuments ar nosaukumu "Anotācija", bet šim dokumentam arī pēc satura ir jāatbilst MK instrukcijai "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība".

Vītoliņš norāda, ka likumprojekta "Grozījumi Likumā par ostām" anotācija neatbilst anotācijas jēgai un mērķim. Tajā nav apzinātas sekas un ietekme, ko radīs projekts, nav raksturotas un analizētas iespējamās alternatīvas, nav analizēta izmaksu un ieguvumu samērība, nav īstenota sabiedrības līdzdalība un nav ietverta informācija par tās rezultātiem, nav korekti atspoguļoti sabiedrības pārstāvju izteiktie iebildumi un argumenti iebildumu vērā neņemšanai. Līdz ar to pašreizējā anotācija neatbilst MK kārtības rullim un kopā ar likumprojektu ir nododama pārstrādāšanai MK.

Kā ziņots, Saeimas vairākums šodien nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā grozījumus likumā "Par ostām", kuri paredz Rīgas un Ventspils ostas pārveidot par kapitālsabiedrībām.

Valdības virzītie grozījumi paredz, ka šo kapitālsabiedrību kapitāldaļas pieder valstij un var piederēt arī pašvaldībai.

Pēc likumprojekta spēkā stāšanās deviņu mēnešu laikā valsts un pašvaldība vienosies par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldes funkciju veikšanai un pašvaldības līdzdalību AS "Ventas osta" Ventspils ostas pārvaldes funkciju veikšanai.

Grozījumos Likumā par ostām paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs Satiksmes ministrija (SM), Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.

Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau pašlaik ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, likumā par ostām paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.

Privātā sektora līdzdalībai likumā ietverts jauns pants, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot sadarbības padomes, iesaistot ostas lietotājus un citas ieinteresētās puses ostas attīstībai būtisku jautājumu apspriešanai. Paredzēts, ka tas dos skaidras likumā definētas tiesības ostās strādājošiem uzņēmumiem iesaistīties ostas attīstībā, veidot dialogu ar ostas pārvaldi un panākt visiem pieņemamus risinājumus, tostarp par infrastruktūras attīstību, ostu maksām, dažādu vides prasību ievērošanu, administratīviem jautājumiem un daudzām citām lietām, kas nepieciešamas ostas uzņēmumiem ikdienas darbā.

Tāpat līdz 2023.gada 31.martam izvērtējot Ventspils un Rīgas ostas pārvaldības modeļa rezultātus, Ministru kabinetam būs pienākums izskatīt jautājumu par jaunas kapitālsabiedrības dibināšanu, kas veiks pārvaldes funkcijas Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ). Ministru kabineta vairākums atbalstījis Liepājas SEZ statusa saglabāšanu līdz tam likumā paredzētajam 2035.gadam.

Likumprojekta virzīšanu 13.aprīļa valdības sēdē atlikt aicināja Ventspils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks sadarbības jautājumos Guntis Blumbergs ("Latvijai un Ventspilij") un ostu komersantu pārstāvis, advokātu biroja "Cobalt" pārstāvis Lauris Liepa, norādot uz nepieciešamību pēc vēl plašākas diskusijas. Pēc valdības locekļu teiktā, plaša diskusija par jautājumu gan vēl paredzēta Saeimā, kur grozījumus plānots skatīt trīs lasījumos.