Sava mājokļa klimata pavēlnieks ar siltumsūkni

Siltumsūknis ir apkures iekārta, kas izmanto apkārtējā vidē esošo siltumenerģiju, lai apsildītu vai atdzesētu gaisu mājoklī un nodrošinātu nepieciešamo silto ūdeni. Tā ir uzticama un ērta apkures sistēma, kas darbojas nepārtraukti visa gada garumā.

Siltumsūkņa darbības princips  

Siltumsūknis darbojas pēc līdzīga principa kā ledusskapis, taču pretējā virzienā.  Siltums ledusskapī no iekšpusē esošajiem produktiem tiek novadīts uz āru – ledusskapja aizmugurē esošo siltuma atdeves elementu, savukārt siltumsūknis darbojas pretēji, un siltums no apkārtējā gaisa, ūdens krātuves vai zemes iekšienes, izmantojot apkures sistēmu, tiek novadīts uz mājokļa telpām.

Siltumsūknis nepieciešamo enerģiju iegūst no saules

Siltumsūknis izmanto apkārtējā vidē – zemē ūdenskrātuvēs, dziļurbumu ūdenī un gaisā – akumulēto saules un ģeotermālo enerģiju. Saule uzsilda, un siltumsūknis šo enerģiju tālāk izmanto mājokļa apsildei. 

Šādai saules enerģijas uzkrāšanai nav nepieciešami akumulatori kā saules paneļiem. Enerģijas uzkrāšanas funkciju veic zeme, ūdens vai apkārt esošais gaiss. Kad mums enerģija nepieciešama, siltumsūknis to nogādā mājoklī.

Atkarībā no izmantotā siltuma avota un apsildes veida siltumsūknis ražo 3–5 reizes vairāk siltumenerģijas, salīdzinot ar parastiem elektriskās apsildes risinājumiem, piemēram, eļļas radiatoriem, konvekcijas tipa sildītājiem u.tml., kas viena kWh siltuma radīšanai izmanto aptuveni 1 kWh elektroenerģijas. 

Siltumsūkņa saražoto siltumu ir iespējams nodot tālāk mājoklī dažādos veidos – vai nu uzsildot telpās esošo gaisu, vai arī, izmantojot ēkas apkures sistēmu, piemēram, izmantojot siltās grīdas. Katram no šiem veidiem ir gan priekšrocības, gan arī trūkumi. 

Siltumsūkņa izmantošanas priekšrocības

Siltumsūkņi darbojas autonomi, tiem ir vadības mehānismi, kas kopā ar sensoriem nodrošina siltumsūkņu darbību vēlamajā režīmā un temperatūrā. Tiem ir iespējams uzstādīt diennakts grafikus, jaunākajiem modeļiem ir attālināta kontrole, tādēļ par siltumsūkņa vadību var neuztraukties.

Siltumsūkņa darbības rezultātā norodas kaitīgie izmeši. Tajā nenotiek degšanas process, tādējādi nerodas pelni, dūmi vai kaitīgas gāzes. 

Tā kā siltumsūknis izmanto elektroenerģiju, nav nepieciešams rūpēties par kurināmo – ne kurināmā materiāla transports, ne sagatavošana, ne uzglabāšana.
Daļai no siltumsūkņiem ir pieejama arī dzesēšanas funkcija, kas ļauj vasaras karstajos mēnešos siltumsūkni izmantot kā kondicionieri.

Siltumsūkņi ir ekoloģiska un droša tehnoloģija. Piemēram, zemes siltumsūknis ar pareizu uzstādīšanu un uzturēšanu var kalpot vairāk nekā 25 gadus.

Siltumsūkņu salīdzinājums

Apskatīsim trīs populārāko siltumsūkņu veidu salīdzinājumu.
1. Gaiss – gaiss siltumsūkņi ir piemēroti mazu platību apsildīšanai. To priekšrocība ir zemākas izmaksas, salīdzinoši ātra uzstādīšana un atsevišķiem modeļiem ir pieejama kondicioniera funkcija. Kā trūkumu var minēt to, ka iekārtu nav iespējams izmantot ūdens sasildīšanai.

2. Gaiss – ūdens un zeme – ūdens siltumsūkņiem ir lielākas sākotnējās uzstādīšanas izmaksas un uzstādīšanas laiks, tomēr to efektivitāte ir augstāka un sagaidāmās siltuma sagatavošanas izmaksas ekspluatācijas periodā būs mazākas. Šiem siltumsūkņiem ir lielāks iekštelpu bloks, tādēļ tiem nepieciešama lielāka platība, tomēr tos var savietot ar esošu siltumapgādes sistēmu, piemēram, radiatoriem vai siltajām grīdām. 

3. Visneatkarīgākie un noturīgākie pret āra apstākļu ietekmi ir zeme – ūdens siltumsūkņi. Siltumsūkņi, kuri siltuma ieguvei izmato āra gaisu, zaudē efektivitāti ļoti zemās āra gaisa temperatūrās. Pareizi izbūvētu zemes siltumsūkni laikapstākļi neietekmē. 

Siltumsūkņu darbība būs efektīvāka, ja tos izmantos sistēmā kopā ar siltajām grīdām. Silto grīdu darbības temperatūra ir zemāka par radiatoru darbības temperatūru, kas ļauj uzlabot efektivitāti. Svarīgi pievērst uzmanību arī energoefektivitātes rādītājam, jo tas parasti sniegts konkrētā siltumnesēja temperatūrā.

Efektivitātes rādītāji

Lai varētu salīdzināt siltumsūkņus un to efektivitāti, izmanto lietderības koeficientu COP. Lietderības koeficients COP ir siltuma atdeves attiecība pret patērēto enerģiju. Kopējais gada efektivitātes rādītājs ir visu gada laikā iegūto koeficientu COP vidējais lielums.

Lietderības koeficients kalpo siltumsūkņu efektivitātes salīdzināšanai, bet COP ir attiecināms tikai uz noteiktu ekspluatācijas punktu definētajos temperatūras apstākļos.

Iekārtas plānošanā jāņem vērā tās ekspluatācija visa gada laikā, izveidojot gadā atdotā siltuma daudzuma attiecību pret elektrības daudzumu, ko šajā periodā patērējis viss siltumsūkņa agregāts. Šim nolūkam tiek ņemts vērā strāvas patēriņš sūkņiem, regulēšanas ierīcēm u.c., un rezultāts tiek nosaukts par summāro gada efektivitātes rādītāju. 

Pievērsiet uzmanību!

Plānojot iegādāties siltumsūkni, pievērsiet izmanību, kādam reģionam tas paredzēts. Siltumsūkņi Eiropas dienvidu reģioniem nebūs piemēroti Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, un to darbība nebūs tik efektīva, cik paredzēts, un elektroenerģijas patēriņš būs lielāks. Par piemērotākā siltumsūkņa izvēli tieši jūsu vajadzībām ieteicams konsultēties ar ekspertiem.

Lai vieglāk salīdzinātu dažādus siltumsūkņus un to efektivitāti, iesakām iepazīties ar to energoefektivitātes marķējumiem. Tur uzzināsiet noderīgu informāciju par siltumsūkņu patēriņu, nominālo jaudu, efektivitāti dažādā siltumnesēju temperatūrā, kā arī informāciju par piemērotākajiem uzstādīšanas reģioniem. Plašāk ar siltumsūkņu energoefektivitātes marķējumu aicinām iepazīties šeit.

Tā kā siltumsūkņu uzstādīšana un iespējamā siltumsistēmas nomaiņa vai pielāgošana prasa gan resursus, gan arī laiku, ieteicams to sākt plānot jau pavasarī, lai vasaras periodā visu paspētu bez steigas un liekiem satraukumiem un lai apkures sezonu sagaidītu komfortablos un energoefektīvos apstākļos.