Šur tur kāpj, šur tur — krītas

Noslēdzot 2024. gada pirmo ceturksni, Latvijas mājokļu cenas, salīdzinot ar tādu pašu iepriekšējā gada periodu, ir pakāpušās par 3,7 %. Šādus datus šovasar ir publiskojis Eiropas Savienības statistikas birojs Eurostat. Mūsu kaimiņiem lietuviešiem mājokļu cenas šajā pašā laika periodā ir pakāpušās par 9,9 %, bet igauņiem — par 7,8 %.

Priekšgalā ir Polija, kur laikā no 2023. gada pirmā ceturkšņa beigām līdz 2024. gada otrā ceturkšņa sākumam dzīvokļu un māju cenas ir pieaugušas par 18 %. Žurnāls Kvadrātmetrs un portāls varianti.lv uzskata par nepieciešamu atzīmēt, ka minētā Baltijas valstu statistika nesaskan ar lielākās daļas ekspertu viedokļiem — viņi uzskata, ka minēto valstu nekustamo īpašumi tirgi pārdzīvo grūtus laikus un tajos strādājošajiem attīstītājiem nākas piedāvāt dažādus bonusus, lai motivētu pircējus, tostarp piedāvāt reālas atlaides 3–5 % apmērā no cenrāžos norādītās cenas.

Kā minēts Eurostat pētījumā, laikā no 2023. gada pirmā ceturkšņa beigām līdz 2024. gada pirmā ceturkšņa beigām negatīva mājokļu cenu dinamika bija vērojama septiņās Eiropas Savienības valstīs. Zīmīgi, ka gandrīz visas tās ir valstis ar augsti attīstītu ekonomiku un augstu ienākumu līmeni uz iedzīvotāju. Piemēram, Luksemburgā dzīvokļu un māju cenas ir kritušās par 10,9 %, Vācijā — par 5,7 %, Francijā — par 4,8 %, Somijā — par 4,3 %, Slovākijā — par 3 %, Austrijā — par 2,2 %, bet Zviedrijā — par 1,6 %.