Mājokļu kredītu tirgus aktivizējies visā Baltijā

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, visā Baltijā ir audzis pieprasījums pēc mājokļa kredītiem, visstraujākais jauno līgumu skaita pieaugums ir Latvijā - gandrīz trīs reizes jeb par 194%, liecina "Bigbank" mājokļa kredīta līgumu skaita salīdzinājums.

Tikmēr Igaunijā jauno līgumu skaits otrajā ceturksnī palielinājās par 129%, kamēr Lietuvā - par 85%.

Taču, ja salīdzina vidējo kredīta summu, tad visdrosmīgākie privātā nekustamā pircēji ir bijuši Igaunijā - tur vidējā kredīta summa ir 143 tūkstoši eiro, tas ir par 35% vairāk nekā 2023.gada otrajā ceturksnī.

"Lai gan arī Latvijā vidējā izsniegtā kredīta summa ir pieaugusi par 29%, tomēr tā aizvien ir zemāka nekā Igaunijā, mazliet vairāk nekā divas reizes - 67 tūkstoši. Protams, tas ir arī saistīts ar nekustamā īpašuma tirgus atšķirībām katrā valstī, tomēr var redzēt, ka arī Latvijā mainās pieeja mājokļa izvēlē," komentē "Bigbank" Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

No visām trijām Baltijas valstīm, viszemākais vidējās kredīta vidējās summas pieaugums bijis Lietuvā - vien 8%.

Straujš "Bigbank" jauno darījumu skaita pieaugums Latvijā ir saistīts ar vairākiem aspektiem, uzskata Surgofts.

Pirmkārt, likuma izmaiņas Latvijā, kas ļauj reklamēt hipotekārā kredīta piedāvājumus, kas kopā ar "Euribor" samazinājumu ir veicinājis konkurenci un cilvēkiem ir vieglāk salīdzināt piedāvājumu izsvērtai izvēlei.

Otrkārt, atliktie pirkumi līdz šim straujās inflācijas un nestabilās ekonomiskās situācijas dēļ.

"Par to, ka ekonomika stabilizējas, liecina arī Eiropas Centrālas bankas lēmums jūnijā pazemināt procentu likmi - kaut arī izmaiņas bija nelielas, tomēr tām bija ietekme. Jūlijā gan likmju pazeminājumi nesekoja, kas kopumā nebija pārsteigums, jo eirozonā inflācija vēl ir augstāka nekā noteiktais mērķrādītājs 2%," skaidro Surgofts.

"Bigbank" ekonomisti savās prognozēs par turpmāko "Euribor" samazinājumu ir konservatīvi, norādot, ka procentu likmes līdz šā gada beigām varētu nokristies, maksimums, līdz 3,25%, taču tas varētu arī nenotikt.

Treškārt, algu pieaugums vismaz gada sākumā apsteidza inflāciju. Pēdējā statistika, kur dati apkopoti šā gada martā, liecina, ka eirozonā vidējais algu pieaugums bija 5,8%. Pašlaik, visticamāk, tas vairs nav tik augsts, taču ir pamats domāt, ka joprojām ir augstāks nekā inflācija.

Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas bija 1623 eiro, kas ir par 11% vairāk nekā 2023.gada 1. ceturksnī. Tikmēr Igaunijā tā bija 1894 eiro, kur izmaiņas ir par 8,8%, bet Lietuvā - 2161 eiro, kas ir par 10,2% vairāk nekā tādā pašā periodā pērn.

Ceturtkārt, ja runājam par Rīgu, tad nule publiskotie "Cenu bankas" dati rāda, ka maijā turpinājās īres cenu pieaugums visās dzīvokļu kategorijās, gada griezumā cenu pieaugums sasniedzis 11%. Tas var motivēt cilvēkiem pārskatīt izvēli - iegādāties savu mājokli vai turpināt īrēt.

"Mūsu dati liecina, ka pašlaik caurmērā biežāk kredītiem piesakās tieši cilvēki, kas pašlaik dzīvo īrētos mājokļos, kam seko tie, kuriem jau ir privātīpašums," stāsta "Bigbank" Latvijas filiāles vadītājs.

Kopumā ietekmi uz vidējās mājokļa kredīta summas pieaugumu atstājis arī nekustamā īpašuma cenu pieaugums.

Piemēram, Rīgā atbilstoši "Cenu bankas" apkopotajai informācijai, jauno projektu, kas atrodas tā dēvētajā teritorijā ārpus C+ (ārpus Avotiem, Brasas, centra, Grīziņkalna, Ķīpsalas, Mežaparka, Pētersalas - Andrejsalas, Skanstes un vecpilsētas), pirmreizējā tirgū turpina dominēt mājokļi ar augstāku cenu, un vidējā iekštelpu kvadrātmetra cena tuvojas 2750 eiro. Vidējā darījuma summa visiem jaunajiem projektiem minētajā teritorijā pārsniedz 140 tūkstošos eiro.

Tāpat būtiska cenu izaugsme vērojama renovētajās un nerenovētajās C+ teritorijas (Avoti, Brasa, centrs, Grīziņkalns, Ķīpsala, Mežaparks, Pētersala - Andrejsala, Skanste un vecpilsēta) pirmskara ēkās. Nerenovēto ēku dzīvokļu kvadrātmetra cena 2. ceturksnī sasniegusi 1684 eiro par kvadrātmetru, tuvojoties iepriekšējam pīķim, bet renovētajās jau ir sasniegts jauns rekords - 2407 eiro kvadrātmetrā. Pēdējo reizi līdzīgi augstas cenas bija 2022.gada un 2023.gada 3. ceturksnī.

"Vasara ierasti tiek uzskatīta par klusāku laiku nekustamo īpašumu tirgū, tomēr šogad pēc pieteikumu skaita redzam, ka tas nebūt nav tā," stāsta Surgofts.

Jāpiebilst, ka arī pēc "Bigbank" Latvijas filiāles pasūtījuma "Norstat" veiktā aptauja atklāj, ka viens no spēcīgākajiem motivatoriem personīgā mājokļa iegādei būtu fakts, ka kredītmaksājums ir izdevīgāks nekā īre (23%), pēc tam seko sajūta, ka stabilizējas ekonomika (20%), "Euribor" likmes pazemināšanās (15%) un ģeopolitiskās situācijas uzlabošanās (15%).