Atvērtais dabasgāzes tirgus palielinājis piegāžu drošību, enerģētisko neatkarību un konkurenci starp tirgotājiem

2018.gada 3. aprīlī apritēja gads kopš dabasgāzes tirgus Latvijā ir atvērts brīvai konkurencei. “Atskatoties uz Latvijas dabasgāzes tirgus attīstību pirmajā gadā, uzskatu, ka nozīmīgākā veiksmes mēraukla ir dabasgāzes vairumtirdzniecības cena.

Aktuālākā Eiropas Komisijas statistika rāda, ka pagājušo gadu Latvija ir noslēgusi ar vienu no zemākajām dabasgāzes vairumtirdzniecības cenām Eiropas Savienībā – 17.11 EUR par megavatstundu, kas ir zemākā cena visā Baltijas jūras reģionā un zemāka nekā vienā no aktīvākajiem Eiropas dabasgāzes tirgiem – Vācijā.

Tāpat ar gandarījumu varam secināt, ka radīti priekšnoteikumi konkurencei starp tirgotājiem, kā arī palielinājusies dabasgāzes piegādes drošība un enerģētiskā neatkarība, vienlaikus stiprinot Eiropas Savienības vienoto dabasgāzes tirgu. Lai saglabātu dabasgāzes konkurētspēju, konsekventi jāturpina virzība uz vienotu Baltijas un Somijas dabasgāzes tirgu,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Gada laikā būtiski palielinājusies konkurence starp dabasgāzes tirgotājiem, kuru skaits pieaudzis līdz 35 tirgotājiem. Ar visiem dabasgāzes tirgotājiem ikviens interesents var iepazīties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas tīmekļa vietnē.

Tāpat no vēsturiskā dabasgāzes monopola AS “Latvijas Gāze” nodalīta dabasgāzes pārvade un uzglabāšana – šobrīd šīs funkcijas veic AS “Conexus Baltic Grid”, kā arī sadales sistēma, kuru šobrīd apsaimnieko AS “Gaso”.

Valdība pieņēmusi lēmumu un AS “Augstsprieguma tīkls” iegādājusies 34,36% kapitāldaļas Inčukalna pazemes gāzes krātuves operatorā “Conexus Baltic Grid”. Conexus akciju iegāde ir svarīgs valsts enerģētiskās neatkarības un drošības jautājums. Vienlaikus, iegādājoties Inčukalna pazemes gāzes krātuves operatora akcijas, valsts mērķis ir turpināt virzību uz Baltijas valstu un Somijas reģionālā gāzes tirgus izveidošanu līdz 2020. gadam.

“Paralēli jau kopš 2016. gada aktīvi strādājam, lai līdz 2020. gadam izveidotu Baltijas reģionālo dabasgāzes tirgu, kas dos mums vēl lielāku piegāžu drošību un enerģētisko neatkarību nākotnē. Ejot uz šo mērķi, šā gada svarīgākie uzdevumi ir panākt vienošanos par kopīgu dabasgāzes tarifu sistēmu, reģionālās infrastruktūras izmantošanas nosacījumiem un vispārējo izmaksu samazināšanu. Savukārt turpmākajos trijos gados notiks aktīvs darbs pie infrastruktūras attīstības,”uzsver ekonomikas ministrs.

Turpmāko trīs gadu laikā plānots pabeigt darbu pie Baltijas un Somijas tirgu savienošanas projekta, izveidojot starpsavienojumu starp Igauniju  un Somiju, Baltijas un Eiropas tīklu savienošanas, izveidojot starpsavienojumu starp Lietuvu un Poliju, kā arī stiprināt Inčukalna pazemes gāzes krātuves lomu reģionā.

Kā zināms, saskaņā ar Enerģētikas likumu 2017. gada 3. aprīlī dabasgāzes tirgus Latvijā tika atvērts brīvai konkurencei, kad par aktīviem tirgus dalībniekiem kļuva komersanti un citas juridiskās personas. Savukārt mājsaimniecības lietotājiem tika paredzēta pakāpeniska tirgus atvēršana – mājsaimniecības lietotāji, kuri nevēlējās mainīt tirgotāju, joprojām turpina saņemt dabasgāzi no esošā tirgotāja par Regulatora noteiktu (regulētu) cenu, tādējādi kļūstot par saistītajiem lietotājiem. Pienākums piegādāt dabasgāzi saistītajiem lietotājiem par regulētu cenu ir noteikts publiskajam tirgotājam, kas līdz 2019. gadam būs AS “Latvijas Gāze”.