Aptur ES finansējumu Skanstes tramvajam; projekta neskaidrības mazina investoru uzticību
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir pieņēmusi lēmumu izbeigt līgumu ar uzņēmumu Rīgas Satiksme (RS) par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētā Skanstes tramvaja projekta īstenošanu. Paziņojums par lēmumu ceturtdien, 2.maijā, nosūtīts RS, informē Daiga Reihmane, CFLA Komunikācijas un klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja.
CFLA ir izvērtējusi RS iesniegto informāciju un skaidrojumus, projekta aktualizēto rīcības plānu par riskiem, CFLA rīcībā esošos auditorfirmas SIA “Ernst & Young Baltic” ziņojumus, kā arī citu pieejamo informāciju par RS darbību. Balstoties uz šo analīzi, CFLA pieņēmusi lēmumu vienpusēji izbeigt līgumu.
“Lēmuma pamatojumā norādām uz nepieļaujami augstajiem riskiem, kas faktiski izslēdz iespēju izpildīt projektu atbilstoši plānam un izdevumus deklarēt Eiropas Komisijai. Pašreiz vairs nav iespējams nodrošināt visas projektā paredzētās darbības – saskaņojumus, iepirkumus, būvdarbus, tramvaju iegādi utt., lai iekļautos paredzētajā termiņā un sasniegtu plānotos rezultātus. Turklāt uzņēmums joprojām cīnās ar problēmām darbības organizēšanā un projekta pārvaldībā, kā arī joprojām pastāv aizdomas par iespējamu krāpniecību iepirkumos. Atgādinu, ka pret krāpšanu un korupciju fondu projektos ir “nulles tolerance”. Rezumējot – viss apstākļu kopums pašreiz skaidri rāda, ka ES fondu rāmjos projekts nevar tikt īstenots,” skaidro CFLA direktors Mārtiņš Brencis.
Atbilstoši normatīvo aktu regulējumam CFLA kā sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji izbeigt ES fondu līgumu gadījumā, ja līgums par projekta īstenošanu netiek pildīts, netiek ievēroti noteiktie termiņi vai iestājas citi apstākļi, kas negatīvi var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa iznākuma un uzraudzības rādītāju sasniegšanu. CFLA konstatējusi nesamērīgus riskus, kas ir būtiski projekta mērķu sasniegšanā: ieviešanas termiņa ievērošana un paredzēto rādītāju sasniegšana, uzņēmuma finanšu kapacitāte, lai nodrošinātu pietiekamu un nepārtrauktu finansējumu projektā plānoto darbību ieviešanai, uzņēmuma reputācija un droša, efektīva un labas pārvaldības principiem atbilstoša rīcība.
Projekta beigu termiņš bija plānots 2023.gada 31.augustā, līdz kuram uzņēmumam būtu jānodrošina jaunuzbūvētu vai uzlabotu tramvaja līniju kopējais garums 6,6 km, kā arī jāiegādājas 12 jauni zemās grīdas tramvaji. Līdz šim par projekta darbībām CFLA ir uzņēmumam izmaksājusi 451 304 eiro, un šī summa RS ir jāatmaksā. Termiņš atmaksai – 2019.gada 3.augusts.
Neskaidrība ap Skanstes tramvaja projekta nākotni rada investoru neuzticību Latvijai, informē Skanstes attīstības aģentūras (SAA) valdes asistente Laura Bluša. Skanstes apkaimē Rīgā lielākoties ārvalstu investori ir ieguldījuši jau 320 miljonus eiro, lai attīstītu pilsētai un pilsētniekiem vajadzīgus projektus, un plānots, ka šī summa pieaugs līdz 800 miljoniem eiro līdz 2026.gadam.
Tās ir Latvijas apstākļiem ļoti nozīmīgas investīcijas, kuras nāk no Igaunijas kapitāla uzņēmumiem Merks, Kapitel, Metro Capital, Lietuvas kompānijām Capitalica, Hanner, Īslandes firmas NP Properties, KBO no Somijas, Igaunijas un Somijas kopuzņēmuma Baltic Horizon, Hili Properties no Maltas, Blackstone no ASV, Pillar no Latvijas, kā arī SG Capital, kas pārstāv Baltijas vadošo pensiju fondu investīcijas no SEB, Swedbank, LHV, Citadele, INVL u.c.
Nupat SG Capital pārstāvētais fonds ir iegādājies SWH biroju centru un Duntes namu birojus, ieguldot tuvu 70 miljoniem eiro, lietuviešu attīstītājs Capitalica sāks būvēt biroju ēku Skanstē par 50 miljoniem eiro, Merksmāsasuzņēmums Kapitel ieguldīs vairāk nekā 80 miljonus eiro jaunu biroju ēku celtniecībā, somu uzņēmums KBO ieguldīs 100 miljonus eiro 1200 jaunu dzīvokļu būvniecībā Skanstē.
“Ieguldot jaunos birojos, dzīvojamajās ēkās, sabiedriskajos un citos objektos, investori ir rēķinājušies ar to, ka atbilstoši pašvaldības un valsts deklarētajiem plāniem tiks ieguldītas publiskās investīcijas Skanstes apkaimes infrastruktūrā – primāri jaunajā tramvaja līnijā. Investori ir noticējuši iespējai Skansti savienot ar pilsētas vēsturisko centru, Centrālo staciju un nākotnē arī ar Rail Baltica un lidostu,” norāda SAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags. “Turklāt nekustamā īpašuma attīstības jomā publiskās infrastruktūras izveide un attīstība ir fundamentāli svarīgs jautājums, kas pielīdzināms investīciju vides stabilitātei un prognozējamībai. Mēs redzam, ka Rīga pēdējos gados būtiski atpaliek no Viļņas un Tallinas biroju infrastruktūras un starptautisku liela mēroga nomnieku piesaistē. Tieši tāpēc Skanstes attīstība ir iespēja atgriezt Rīgu starptautiskajā biznesa apritē ar jaunām biroju ēkām, konferenču centriem un kultūras objektiem. Tādēļ ar lielām bažām uztveram signālus, ka dažādu politisku un administratīvu procesu rezultātā varētu kavēties vai vispār netikt īstenota paredzētā Skanstes tramvaja līnija. Mūsuprāt, šāda situācija nav pieļaujama.’’