Rīgas būvvaldes vadītājs: Burova izpratne par būvniecību atšķiras no normatīvos ierakstītā

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) jau iepriekš, ieņemot Īpašumu departamenta direktora amatu, demonstrējis no normatīviem atšķirīgu izpratni par būvniecības procesiem, trešdien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē sacīja Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Uz deputātu jautājumiem, vai Burovs arī iepriekš ir izdarījis spiedienu uz būvvaldes vadītāju par kādiem konkrētiem objektiem, Vircavs norādīja, ka par objektu pieņemšanu ekspluatācijā šāda spiediena nav bijis.

Vircavs gan atklāja, ka tad, kad būvvaldei Rīgas skolu remontu laikā bija iebildumi par vides pieejamības risinājumiem pie skolām, Burovs norādīja uz administratīvo resursu iespējamu izmantošanu pret būvvaldes vadītāju, ja būvvalde turpinās uzstāt uz vides pieejamības nodrošināšanu. "Tiesa, līdz šādai administratīvo resursu izmantošanai nenonāca," skaidroja Vircavs.

Tāpat būvvaldes vadītājs informēja deputātus, ka daudzi objekti, kuru pasūtītājs ir pašvaldība, tiek pārbūvēti it kā likumiski, taču nevis ar būvatļaujām, bet ar apliecinājuma kartēm, kas ir ar atvieglotiem noteikumiem.

"Esmu dzirdējis, ka šādā veidā ir iespējams apiet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumus, jo, būvējot ar apliecinājuma karti, būvnieki PVN nemaksā," skaidroja Vircavs, piebilstot, ka konkrētu pierādījumu par PVN apiešanu viņam neesot.

Uz deputātu jautājumu, kuri konkrēti objekti tikuši būvēti ar apliecinājuma kartēm, Vircavs norādīja, ka tie bijuši daudzi siltināšanas un pārbūves objekti. Kā vienu no svaigākajiem piemēriem, kad objekts pārbūvēts ar apliecinājuma karti, Vircavs minēja Franču liceju Krišjāņa Valdemāra ielā.

Tāpat Vircevs minēja, ka kultūras pils "Ziemeļblāzma" tika nodota ekspluatācijā ar solījumu pabeigt skatu torņa apdari, taču vairākus gadus Īpašuma departaments to nav izdarījis.

"Būvvalde Īpašuma departamentam vairākkārt rakstījusi vēstules, uz kurām nav atbildēts pēc būtības un lietas nav atrisinātas. Tas neliecina par labu praksi un dīvaini, ka šādu praksi kultivē domē. Šī persona - Burovs - būvniecību saprot savādāk, nekā tas ir ierakstīts normatīvajos aktos," sacīja Vircavs.

Uz deputātu jautājumu, vai Vircavam ir kādi minējumi, kāpēc Burovs izdarījis šādu spiedienu, Vircavs atbildēja, ka, viņaprāt, tā ir varas izrādīšana un cenšanās pazemot būvvaldes vadītāju.

"Trešais minējums, kāpēc pilsētas mērs ir tik labvēlīgs tieši šī konkrētā attīstītāja priekšā, tas būtu jāvērtē citām iestādēm," sacīja Vircavs.

Jautāts, vai būvvaldes vadītājs iepriekš ir iesniedzis atlūgumu un pēc tam to ir atsaucis, Vircavs atbildēja apstiprinoši, norādot, ka "tas ir tiešs rezultāts mēra dīvainajām darbībām, kas tika vērotas jau kopš vasaras".

"Ilgstoši pilsētas mēra izteiktie apvainojumi, būvvaldes darbinieku aizmuguriska izsaukšana pie mēra bez būvvaldes vadītāja ziņas un rīkojumu došana darbiniekiem - tas viss kļuva neizturams. Tomēr atlūgumu atsaucu pēc pārdomām, vai vajag ļauties spiedieniem, vai tomēr svarīgāka ir pilsēta, lai gan tajā ir šāds mērs. Gribēja turpināt cīnīties, lai paglābtu būvvaldi no saplosīšanas," norādīja Vircavs.

Uz deputātu jautājumu, vai būvvaldes vadītājam ir piedāvāts kukulis par "Z-torņu" pieņemšanu ekspluatācijā, Vircavs atbildēja noliedzoši, piebilstot, ka viņam nav informācijas par to, vai kukulis būtu piedāvāts kādam no būvvaldes darbiniekiem.

"Ne vienmēr investori apzinās, uz kurieni viņi ir atbraukuši, kādas šeit ir prasības un kas ir jāievēro. Bieži vien sabiedrība tam piespēlē, sakot, ka šeit ir liela birokrātija. Investori šo sabiedrības piespēlēšanu bieži vien izmanto, lai apietu prasības," skaidroja Vircavs.

Būvvaldes vadītājs piebilda, ka nebrīnās par to, ka dažādi politiskie spēki bieži norāda uz būvvaldes lēno darbu.

"Būvvalde ir pēdējā institūcija ar kuras atļauju var būvēt tālāk. Ja norāda uz trūkumiem, bieži vien tiek norādīts uz birokrātiju. Birokrātijas te nav nekādas, tas viss ir saistīts ar drošības pārbaudēm. Šāda retorika dzirdama bieži, bet tā neiztur kritiku, jo to bieži vien izsaka personas, kuras grib saskaņot to, ko nevar saskaņot, vai pieņemt ekspluatācijā to, ko nevar pieņemt," piebilda Vircavs.

Jau ziņots, ka nedēļas sākumā Vircavs vērsās pie Rīgas domes deputātiem ar vēstuli, kurā pārmet Burrovam spiediena izdarīšanu uz būvvaldes darbiniekiem, lai tie pieņemtu ekspluatācijā Pārdaugavā uzslietos "Z-torņus".

Neraugoties uz to, ka būvvalde vērsusi priekšsēdētāja uzmanību uz vairākiem pārkāpumiem un nepilnībām, Burovs, pēc Vircava paustā, esot izdarījis spiedienu uz būvvaldes darbiniekiem ar mērķi tomēr veicināt objekta pieņemšanu ekspluatācijā.

Pēc viņa teiktā, būvvaldes darbiniekiem radīta "emocionāli uzbrūkoša atmosfēra ar paceltu toni no priekšsēdētāja puses", pārmetot arī pārspīlētu birokrātiju iestādē.

Tikmēr mērs paudis bažas par kopumā būvvaldē notiekošajiem procesiem, sevišķi, saistībā ar "Z-torņu" projektu. Paziņojumā medijiem Burovs apstiprināja, ka ir ticies ar projekta "Z-Tower" attīstītājiem, kuri vērsušies pie viņa ar informāciju par to, ar kādām problēmām uzņēmēji sastopas, lai nodotu ēku ekspluatācijā. Tikmēr runājot par būvvaldes darbu kopumā, Burovs norādīja, ka "pēdējās dienās tajā norisinās ne visai izskaidrojami notikumi".

"Būvvaldes vadītājs vienu dienu uzraksta darba uzteikumu, otrā dienā to jau atsauc, bet trešajā dienā uzsāk neplānotu iestādes reorganizāciju. Šie procesi, kopsakarā ar ārvalstu investoru paustajām bažām, ir visai nopietns signāls," pauda mērs, norādot, ka paļaujas uz tiesībsargājošo institūciju profesionālo darbu.

Savukārt "Z-Towers" projekta attīstītājs AS "Tower Construction Management" komercdirektors Andžejs Neguliners aģentūrai LETA, komentējot minēto jautājumu, apstiprināja celtnes atbilstību Latvijas būvnormatīviem, kā arī paziņoja par vēršanos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Valsts policijā par iespējamu korupciju.

"Esam nosūtījuši oficiālu vēstuli Valsts policijai un KNAB, pieļaujot varbūtību, ka kāda amatpersona vai to kopums, pārkāpjot savas pilnvaras, apzināti kavē ēkas nodošanu ekspluatācijā," sacīja Neguliners un piebilda, ka šāda rīcība ir pretlikumīga, un uzņēmums darīs visu iespējamo, lai aizsargātu nodokļu maksātāju un starptautisko investoru likumiskās tiesības un intereses.