Rīdzinieki jautā: kā var uzstādīt videonovērošanas kameras savā kāpņu telpā?

---

 

1.Jāņem vērā Dzīvokļa īpašuma likums

 

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta pirmo daļu dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Savukārt, Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešā daļa nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma 17. pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība.

Ņemot vērā minēto, videonovērošanas kameras var uzstādīt daudzdzīvokļu mājas koplietošanas telpās vai tās teritorijā, ja ir saņemta attiecīgajā daudzdzīvokļu mājā dzīvojošo personu piekrišana vai pieņemts lēmums daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē atbilstoši iepriekš minētajam likumam un būs saistošs visiem daudzdzīvokļu mājas īpašniekiem un lietotājiem.

Vienlaikus Datu valsts inspekcija vērš uzmanību, ka tās uzdevumos un kompetencēs neietilpst Dzīvokļa īpašuma likuma piemērošanas uzraudzība.

 

2.Pārziņiem* jebkurā gadījumā VDAR prasības ir obligātas

 

Datu valsts inspekcija paskaidro, ka neskatoties uz to, ka sākot ar 2018.gada 25.maiju tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46 EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – VDAR) un personas datu apstrādes reģistrācija nav jāveic, pārziņiem jebkurā gadījumā VDAR prasības ir obligātas.

Vispārēji atbilstība VDAR prasībām nodrošināma, ievērojot VDAR 5. pantā noteiktos principus, tai skaitā nodrošinot datu apstrādi ar atbilstošu tiesisko pamatu, panākot datu subjektu (personu kuras filmē) tiesību ievērošanu (piemēram, informējot datu subjektus par veikto apstrādi atbilstoši VDAR 13.pantam).

* Saskaņā ar VDAR 4.panta 7.punktā sniegto definīciju “pārzinis” ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus. Piemēram, uzsāks videonovērošanu.

Saskaņā ar Datu valsts inspekcijas līdzšinējo praksi videonovērošanas veikšana ir lielākoties saistīta ar kādu pārziņa leģitīmo interešu nodrošināšanu (atbilstoši VDAR 6.panta 1.punkta f) apakšpunktam).

Datu valsts inspekcija vērš uzmanību, ka šāda tiesiskā pamata izmantošana ir saistīta ar pārziņa pienākumu pirms apstrādes uzsākšanas noteikt līdzsvaru starp pārziņa un datu subjekta interesēm.

Ko nozīmē nodrošināt līdzsvaru starp pārziņa un datu subjekta interesēm?

Līdzsvarošana jāveic, ņemot vērā datu subjekta (fiziskās personas, kas tiks filmēta) un pārziņa (persona, kas uzstāda videonovērošanas kameru) interešu samērīgumu. Interešu samērīgums veicams, sākotnēji definējot nolūku, kura sasniegšanai datu apstrāde nepieciešama (nolūkam jābūt likumīgam, skaidram un reālam), veicot novērtējumu, kāpēc mērķa sasniegšanai nepieciešama personas datu apstrāde (piemēram, kāpēc mērķi nav reāli sasniegt, izmantojot citus, datu subjekta tiesības mazāk aizskarošus līdzekļus), veicot sākotnējo līdzsvara novērtējumu (apstrādātāja interešu veids (komercintereses, sabiedrības intereses, pamattiesības u.c.), novērtējot potenciālo kaitējumu, ja apstrāde netiek veikta, datu subjekta statusu (piemēram, nepilngadīgais, pensionārs, nodarbinātais), datu apstrādes veidu, datu subjekta tiesību aizskāruma lielumu, datu subjekta pamatotās gaidas un ietekmes, piemērotos papildu drošības pasākumus (datu minimizācija, ieviestie tehniskie un organizatoriskie pasākumi u.c.), pārredzamības nodrošināšanu, citu datu subjekta tiesību nodrošināšanu. Ja minētais līdzsvarošanas process nav veikts, personas datu apstrāde nebūs atbilstoša VDAR prasībām.

Informācija par likumisko interešu līdzsvarošanu atrodama darba grupas personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi (kas izveidota, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 24.oktobra Direktīvas 95/46/EK “Par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti” 29.pantu) izstrādātajā atzinumā Nr.06/2014 par personas datu apstrādātāja likumīgo interešu jēdzienu saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 7.pantu (pieejams interneta vietnē: http://ec.europa.eu/justice/data-protection/article-29/documentation/opinion-recommendation/files/2014/wp217_lv.pdf).

Kādā kārtībā vajag informēt personas par notiekošo videonovērošanu?

Datu valsts inspekcija paskaidro, ka Fizisko personu datu apstrādes likuma 36.panta trešā daļa nosaka, ka, ja pārzinis izmanto informatīvo zīmi, lai informētu datu subjektus par videonovērošanu, minētajā zīmē norāda vismaz pārziņa nosaukumu, kontaktinformāciju, datu apstrādes mērķi, kā arī iekļauj norādi par iespēju iegūt citu VDAR 13.pantā norādīto informāciju.

Par datu aizsardzības noteikumu reformu

Datu valsts inspekcija aicina iepazīties ar Eiropas Komisijas tīmekļa vietni, kas veltīta datu aizsardzības reformai. Minētajā vietnē iespējams iegūt plašāku informāciju par datu aizsardzību, VDAR prasībām u.c. Pieejams: https://ec.europa.eu/commission/priorities/justice-and-fundamental-rights/data-protection/2018-reform-eu-data-protection-rules_lv.

Apmeklējot norādīto Eiropas Komisijas tīmekļa vietni, iespējams arī iepazīties ar sadaļu “Noteikumi uzņēmumiem un organizācijām”, kas piedāvā aplūkot vairākas atbildes uz dažādiem jautājumiem, kā piemēram: VDAR piemērošana; VDAR principi; datu apstrādes juridiskais pamats; pienākumi; darbs ar iedzīvotājiem; izpilde un sankcijas.