Swedbank: Mājokļu pieejamība pirmajā ceturksnī Rīgā uzlabojusies

Mājokļu pieejamība šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni starp Baltijas valstu galvaspilsētām uzlabojusies Rīgā, kamēr Tallinā un Viļņā tā pasliktinājusies, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākajiem "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" datiem.

Bankā arī norādīja, ka 2020.gada pirmajā ceturksnī Rīgā mājokļi joprojām bija pieejamāki nekā pārējo Baltijas valstu galvaspilsētās. Mājokļu pieejamības uzlabojumu veicināja tas, ka vidējā alga kāpusi nedaudz straujāk kā vidējā dzīvokļu cena.

Savukārt gan Tallinā, gan Viļņā vidējā dzīvokļu cena auga straujāk nekā algas, tādēļ arī mājokļa pieejamība abās pilsētās šogad pirmajā ceturksnī pasliktinājās.

2020.gada pirmajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 183,2 punkti. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi pirmajā ceturksnī bija par 83,2% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Vienlaikus Tallinā Mājokļu pieejamības indekss šogad pirmajā ceturksnī bija 148,6 punkti, bet Viļņā - 136,9 punkti.

"Lai gan pirmajā ceturksnī mājokļu tirgū lielā mērā turpinājās iepriekšējos gados novērotās tendences, pēdējos mēnešos mēs jau varam novērot pandēmijas ietekmes pirmās pazīmes. Rīgā aktivitāte dzīvokļu tirgū aprīlī un maijā būtiski kritās," norādīja bankas pārstāvji.

Pēc bankā minētā, aktivitātes samazināšanās bija novērojama galvenokārt otrreizējā tirgū, kamēr darījumiem ar jaunuzceltiem dzīvokļiem veicās labāk.

Darījumi ar jaunuzceltiem dzīvokļiem notiek pēc iepriekš slēgtiem līgumiem, proti, pirmie rokas naudas līgumi tiek parakstīti kādu laiku pirms māja tiek uzcelta, bet reālie darījumi tiek reģistrēti vēlāk, kad māja jau tiek nodota ekspluatācijā. Tādējādi darījumi tiek atspoguļoti datos ar būtisku nobīdi no pirkuma līguma parakstīšanas brīža. Tas nozīmē, ka datos par jaunuzcelto mājokļu darījumu skaitu un to cenām pandēmijas ietekme būs redzama ar novēlošanos, klāstīja bankā.

"Swedbank" pārstāvji arī atzīmēja, ka mājokļu cenu pieaugums 2020.gada pirmajā ceturksnī nedaudz palēninājās - līdz 5,4%. To ietekmēja sērijveida dzīvokļu cenu pieauguma sabremzēšanās, kamēr jauno projektu un renovēto dzīvokļu ārpus pilsētas centra cenu pieaugums pārsniedza 9%. Līdzīgi kā darījumu skaita ziņā, arī cenu aspektā pirmie cieš sērijveida dzīvokļi, kas jau redzams pieejamajos otrā ceturkšņa sākuma datos.

"Pirmajā ceturksnī tikai daļēji tika novērota pandēmijas ietekme uz darba tirgu - bezdarbs lēnām, bet sāka pieaugt. Otrā ceturkšņa sākumā bezdarba kāpums paātrinājās, ko var skaidrot ar dziļāku kritumu ekonomikā," pauda bankā. Vidējā neto alga Rīgā pirmajā ceturksnī auga par 5,5%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Savukārt šogad kopumā vidējās algas pieaugums apstāsies, tostarp vienā vai divos ceturkšņos var būt arī neliels kritums.

"Skaidrs, ka Covid-19 izraisītais ekonomiskais šoks mājokļu tirgu ietekmēs gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma puses. Taču gan mājsaimniecības, gan attīstītāji šobrīd ir labākā situācijā nekā pirms 12 gadiem, un abas puses var atļauties kādu laiku nogaidīt tā vietā, lai veiktu straujas darbības nekustamo īpašumu tirgū," atzina bankā.

"Swedbank" norādīja, ka ārkārtējās situācijas laikā noteiktie ierobežojumi, kā arī paaugstinātā nenoteiktība par finansiālo stāvokli un nākotnes iespējām, daudzas mājsaimniecības atturēja no mājokļa iegādes. Kaut gan jau šobrīd vērojama intereses par hipotekāro kredītu atjaunošanās, nenoteiktība saglabājas augsta, un mājsaimniecību noskaņojums - zems, un tas arī turpmāk turpinās kavēt pieprasījumu. 

Tāpat bankā atzīmēja, ka nekustamā īpašuma attīstītāji turpina iesāktos projektus, taču neskaidrības apstākļos ieņem nogaidošu pozīciju jaunu projektu sākšanā. "Protams, nevar izslēgt, ka kāda daļa potenciālo pārdevēju ir nonākuši vai vēl nonāks tādās finansiālās grūtībās, ka būs spiesti pārdot dzīvokļus ar būtisku atlaidi, bet pašlaik šādu situāciju tirgū nenovērojam. Pagaidām joma, kur cenu korekcija notiek, ir īres tirgus. Piemēram, dzīvokļi, kas domāti īstermiņa īrei tūristiem, pārprofilējušies, un tiek piedāvāti ilgtermiņa īres tirgū," norādīja "Swedbank".

Bankā arī atzina, ka pirmajā ceturksnī vēl ir pāragri izdarīt secinājumus par mājokļu tirgus attīstību un mājokļu pieejamību 2020.gadā. 

"Visdrīzāk, cenu korekcija būs izteiktāka sērijveida dzīvokļos, ar kavēšanos varētu skart arī jauno dzīvokļu segmentu, bet kopumā būs mērena un īslaicīga, bet cenu kāpums atjaunosies jau 2021.gadā. Prognozējam, ka algu kāpums šogad apsīks, un arī nākamgad būs lēnāks, nekā ierasts, bet sabalansētā attīstība iepriekšējos gados, zemais mājsaimniecību parādu slogs un finansējuma pieejamība ierobežos svārstības mājokļu tirgū," pauda bankā.

Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.