Skanstes ielas apkaimes nākotne jau 2024. gadā

Aizauguši celiņi, trīs metrus augstas niedres pie stāvoša duļķaina ūdens un pamestas dārza mājiņas, kurās mitinās cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas – tā pašlaik izskatās daļa Skanstes teritorijas. Attīstīta infrastruktūra, dzīvojamie kvartāli un jaunas ielas, Laikmetīgās mākslas muzejs, konferenču zāles, ofisi un trīs parki, kuros skanēs bērnu smiekli un strūklaku šļakatas – tā ir jaunās pilsētas apkaimes nākotne jau 2024. gadā.
228 hektāri lietojamas platības
Rīgā ir gan klusais, gan vēsturiskais centrs, bet tagad būs arī biznesa centrs. Pēc kvalitatīvu un mūsdienīgu ofisu daudzuma Latvijas galvaspilsēta jūtami atpaliek no Viļņas, kura visveiksmīgāk no visām Baltijas valstīm akumulē lielo pasaules uzņēmumu ofisus un to investīcijas. Bet Rīga nepelnīti stāv maliņā, kaut gan šeit ir teritorija pilsētas centrā, kas tam būtu ideāli piemērota – Skanstes ielas apkaime.
Rīgas pašvaldība sadarbībā ar privātajiem investoriem nākamo gadu laikā ievērojami labiekārtos Skanstes apkaimi, izbūvējot ielas, komunikācijas un zaļo zonu. Tas faktiski kļūs par pirmo jaunas apkaimes izveidošanas gadījumu galvaspilsētā (neskaitot nelielos Dreiliņus). Un attīstība noritēs strauji, par ko liecina Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta lokālplānojums.
Skanstes apkaimes teritorijas lokālplānojums izstrādāts 228 hektāru plašai teritoriju starp Pulkveža Brieža ielu, Ganību dambi, dzelzceļa trasi, Duntes ielu, Skanstes ielu, Vesetas ielu un tās turpinājumu, Emiļa Melngaiļa ielu un Hanzas ielu. Tas tika nodots sabiedriskajai apspriešanai un tagad izveidota pilnveidota redakcija, par ko lems dome. 

Tūkstošiem strādājošo un dzīvojošo, miljoniem apmeklētāju
Teritorijas attīstībā aktīvi piedalīsies visi kopā – pašvaldība un uzņēmēji, piesaistot ES finansējumu, iegūstot jaunu un modernu Rīgas apkaimi. Jau tagad uzņēmēji Skanstes apkaimē veikuši lielus ieguldījumus – 245 miljonus eiro - ir uzbūvēta arēna “Rīga”, Olimpiskais sporta centrs, vairākas biroju un dzīvojamās ēkas. Līdz 2024.gadam papildus jau ieguldītajiem miljoniem investīcijas sasniegs 800 miljonus eiro, tiks uzbūvēta koncertzāle, konferenču centrs, laikmetīgās mākslas muzejs, kā arī daudz biroju un dzīvokļu, radošais kvartāls, jauno uzņēmēju biznesa inkubators. Pateicoties tam, apmeklētāju skaits Skanstes sabiedriskajos objektos palielināsies no kādreizējiem 1,8 miljoniem līdz 3 miljoniem gadā.
Skanstē jau ir Arēna “Rīga”, kuru apmeklē vairāk nekā pusmiljons apmeklētju gadā, Olimpiskais sporta centrs, kura apmeklētāju skaits pārsniedz 1,3 miljonus gadā. Šajā apkaimē dzīvo 2500-3000 cilvēku, strādā - 9000-10 000.
Jaunas ielas, tramvaja līnija un parks
Savukārt pašvaldība, izmantojot ES naudu, palīdzēs sakārtot infrastruktūru – būvēs ielas, tramvaja līniju, komunikācijas, līdz ar to te izveidosies jauns Rīgas centrs, kas turklāt būs zaļākā un skaistākā apkaime pilsētā.
Pēc Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora Dzintara Baloža vārdiem Skanstes apkaimes teritorijas prezentācijā, Skanstes apkaimes attīstības risinājumi ir kompleksi, un būs jāīsteno gan pašvaldībai, gan komersantiem, kopīgiem spēkiem veicot šīs degradētās teritorijas revitalizāciju. Līdz 2020. gadam Skanstes apkaimes degradētajā teritorijā paredzēts izbūvēt infrastruktūru, kā rezultātā tiks radīta sakopta un sabiedrībai viegli pieejama un lietojama pilsētvide.
Pirmo reizi panākta vienošanās ar investoriem, ka viņi par savu naudu īstenos ne tikai ieplānoto objektu celtniecību, bet arī veiks teritorijas apzaļumošanas darbus.
Pilsētas attīstības departamenta realizētā projekta „Skanstes teritorijas revitalizācijas 1. kārta” gaitā paredzēts izbūvēt ielas, gājēju ietves un veloceliņus. Līdz 2020. gadam plānots izbūvēt Lapeņu, J. Dikmaņa, J. Krūmiņa, J. Daliņa ielas un ar to saistītās inženiertehniskās komunikācijas, kā arī atklātu lietus ūdens uzkrāšanas un novadīšanas sistēmu (kanālu un dīķi) gar Lapeņu ielu, kā arī veikt pieguļošās teritorijas labiekārtošanu. Par infrastruktūras centrālo objektu kļūs jaunā tramvaja līnija – gredzenveida maršruts apkārt Skanstei. Jauno ielu attīstībā jau ir ieguldīti 7 miljoni eiro, no kuriem 5 miljoni ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.
Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags pastāstīja par topošajiem plāniem, iespējām un ieguvumiem. Pēc viņa vārdiem, ja vēsturiskajā centrā un tā saucamajā klusajā centrā akcents tiek likts uz vēsturiskajām ēkām, tad Skanstē ir brīva vieta 21. gadsimta pilsētas attīstībai.
Projekts 40 gadiem
Niedru vietā tiks izveidots pilsētas kanāls ar unikālu lietus ūdeņu savākšanas sistēmu. Lietus laikā ūdens kanālā veidos mākslīgu dīķi, bet sausā laikā – ar ūdeni nodrošinās blakus esošās zaļās teritorijas. Tāpēc ūdens līmenis dīķī pastāvīgi mainīsies. Vienā kanāla pusē tiks izveidots pilsētas pašvaldības parks (kas veltīts Latvijas simtgadei), bet otrā – privātā apbūve. Starp citu, kopumā jaunajā apkaimē būs trīs parki. Vēl divus – vienu Grostonas ielā (“Skanstes parks”) un otru – kvartālā New Hanza (“Pilsētas dārzs”) labiekārtos privātie investori. Pilsētas parkā būs atvēlēta vieta pirmsskolas bērnudārzu audzēkņiem.
Pasaules prakse – bizness veidojas tajās vietās, kurās pilsēta ir izveidojusi attiecīgu infrastruktūru. Pašvaldība daļu darbu, tostarp arī parka ierīkošanu, veiks jau nākamgad. Pēc tam tiks veidots kultūras trijstūris – Laikmetīgās mākslas muzejs, konferenču zāle un radošais kvartāls Sporta iela 2 (2021.-2022. gads). Tajā gadā arī tiks pabeigta tramvaja līnija.
Vēlāk teritorijā ir plānots attīstīt dzīvojamo apbūvi un ofisus, tiks izveidots tirdzniecības centrs, Ganību dambja virzienā – dzīvojamā apbūve un vēl viens parks. Līdz 2024. gadā būs pieaugusi ne tikai teritorija, bet arī darbavietu un dzīvesvietu skaits – aptuveni divas reizes. Pirmais Skanstes attīstības posms tiks īstenots teritorijā, kas atrodas blakus Vecrīgai, New Hanza un teritorijā pie Skanstes stadiona.
2057. gadā tiks attīstīta teritorija pie Arēnas Rīga un Olimpiskā sporta centra. Šī vieta kļūs par biznesa rajona epicentru, kur apbūve stiepsies 15 metru augstumā. Jo tuvāk vēsturiskajam centram, jo zemākas ēkas.
Pēc SIA “Grupa 93” vadītāja Neila Balgaļa vārdiem, galvenais uzdevums ir izveidot pilsētas centru par pievilcīgu vietu dzīvei un darbam, kas vienlaicīgi varētu sniegt pienesumu visai pilsētai. Līdzās mūsdienīgām augstceltnēm būs apzaļumota teritorija ar lielu daudzumu ūdenstilpju.
Pēc Dzintara Baloža vārdiem, pašlaik pamestajās pašvaldības teritorijās, kurās agrāk atradušies mazdārziņi, praktiski neviens nedzīvo. Līgumi ar iepriekšējiem īrniekiem nav atjaunoti.
Īpašumus, kuri atrodas uz privātas zemes, ir plānots iekļaut kopējā attīstības plānā.