Pāvilostā gadsimta projekts buksē

Lai gan novembra beigās būtu jāpabeidz Pāvilostas ostas molu pagarināšana, reāli darbi nav pat vēl iesākti. Pašvaldībai bijusi doma lauzt līgumu ar būvniekiem – "Kauno tiltai" no Lietuvas –, taču nolemts tiem dot vēl vienu iespēju.

Būvdarbiem Pāvilostas ostā vajadzēja sākties jau šā gada pavasarī. Taču "Kauno tiltai" tur sāka rosīties tikai jūnijā. Ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs toreiz "Kurzemes Vārdam" skaidroja, ka iemesli ir dažādi. Bijušas gan organizatoriskas problēmas – lietuviešiem trūka vienošanās ar Liepājas ostu par darbiem tās teritorijā, arī laikapstākļi traucējuši strādāt jūrā. Tomēr "Kauno tiltai" visu solīja izdarīt laikā.

Vasarā būvnieki pa jūru uz Pāvilostu atgādāja gremdkastes jeb veidņus molu pagarināšanai, taču jūrā tos iegremdēt nekādi neizdevās. Traucēja gan nepiemēroti laikapstākļi, gan citi projektā neparedzēti faktori. "Tāda vasara kā šī reti gadās. Nav jau teikts, ka nākamā būs tāda pati," būvniekus no vienas puses attaisno Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs un ostas valdes pārstāvis Uldis Kristapsons. Taču vēlāk izrādījies – arī labos laikapstākļos viņi nespēj paveikt savu uzdevumu. "Nemācēja tās kastes nogremdēt. Dažas mēģināja, bet nevarēja taisni nolikt. Izrādās, ka viņiem nav pieredzes darbiem atklātā jūrā."

Jautāts, vai tas nenozīmē, ka kārtējo reizi, izvēloties piedāvājumu pēc zemākās cenas principa, nav pierādījies, ka tas tomēr nevar būt rādītājs, U. Kristapsons atbild: "Cenu starpība starp pirmo un otro lētāko piedāvājumu bija miljons. Tad mums projektu neizdotos īstenot vispār, jo no sava budžeta miljonu nevaram atļauties maksāt. Bijām sasietām rokām." Pāvilostas novada domes budžets gada sākumā tika lēsts 2,7 miljonu apmērā. Tātad tas ir mazāks nekā jau esošās projekta izmaksas.

Tomēr uzzinot, ka lietuviešiem trūkst ne tikai pieredzes, bet arī nepieciešamās tehnikas molu pagarināšanai, bijusi doma līgumu lauzt. Būvsapulcē, kas notika oktobra beigās, Lietuvas uzņēmuma pārstāvis piedāvājis divus risinājumus. Galu galā nolemts lietuviešiem dot vēl vienu iespēju. Izvēlēts variants, kas paredz akmeņus, kurus gremdēja ūdenī un kas kalpo kā pamats gremdkastēm, siet kā gabionus sauszemē. Tas nozīmē, ka nekavēsies darbi pie akmeņu izlīdzināšanas zem ūdens, ko veica apmācīti speciālisti – ūdenslīdēji. Projektētājiem nolemts uzdot labot un papildināt rasējumus. Darbu veikšanai tiks piesaistīti apakšuzņēmēji no Polijas un Vācijas.

Uz ziemas periodu molu pagarināšanas darbi ir apturēti. Uzņēmuma "Kauno Tiltai" lielākā daļa tehnikas un strādnieki ir devušies mājās, lai atgrieztos martā, informē pašvaldības pārstāve Marita Kurčanova. Tomēr tas nenozīmē, ka Pāvilosta zaudēs LAD naudu. Pievienojot informāciju par meteoroloģiskajiem apstākļiem, izdevies vienoties par termiņa pagarināšanu.

Šobrīd Pāvilostas ostas pārvalde būvniekam ir 800 tūkstošus eiro samaksājusi par materiāliem molu izbūvei. Gremdkastes, kuras ir paredzēts savienot vienu ar otru, tādējādi pagarinot molus, lielākā daļa ir izgatavotas, atgādātas uz Pāvilostu un ieziemotas, informē pašvaldības pārstāve Marita Kurčanova.

Ostas pārvaldnieks R. Griškēvičs ar Lietuvas uzņēmuma pārstāvi vienojies par ziemas navigācijas gaismu uzstādīšanu būvdarbu sākumā demontēto molu bāku vietā. Jūrā pie gremdkastēm izvietos brīdinošas navigācijas zīmes. Tas jāpaveic līdz 1. decembrim. Pie Dienvidu mola gala zīmes jau izvietotas.

Ja uzņēmums arī turpmāk nepildīs saistības, tam tiks piemērots projekta līgumā paredzētais naudas sods 300 tūkstošu eiro apmērā. Bet Pāvilostas ostas pārvaldei būs jāsludina jauns konkurss par būvdarbu veikšanu.